Home

Terra Mariana 800’: spilgtas domas par ticības un sabiedrības dialogu no konferences

E-pasts Drukāt PDF

29.maijs, 2015, 18:30

Piektdien ar izstādes „Svētlaimīgu mani teiks visas paaudzes (Lk 1,48) - Dievmātes tēls Latvijā" atklāšanu aizsākās Laterāna Pontifikālās Univrsitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūta (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Pirmajā konferences dienā un tās pirmajā daļa, kas noritēja Rīgas domē, ievadvārdus teica Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris Jānis Dravants, referātus nolasīja RTI rektors Pauls Kļaviņš Dr.theol., Lugano Teoloģijas fakultātes profesors pr. Andris Marija Jerumanis Dr. theol. un citi.

Z. Stankevičs, atklājot konferenci, teica: „Dialogs starp ticību un sabiedrību notiek jau 800 gadus. Saknes ir tas labais, ko Evaņģēlijs nesis Latvijai. (..) Svarīgi, lai kristīgais mantojums nav muzeja eksponāts, bet dzīve aktualitāte. Lai konference palīdz ieraudzīt, ka Evaņģēlijs ir atbilde uz mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem.”

Priesteris J. Dravants norādīja, ka katra zeme ir Dievmātes zeme. „Vēl Tertuliāns ir teicis, ka katra cilvēka dvēsele ir kristiete un tās uzdevums ir uzmeklēt Kristu, pa īstam, lai Kristus to varētu darīt pietiekami svētku. (..) Šajā ceļā nav izslēdzama Jaunavas Marijas aizstāvība.”

Jānis Vanags atsaucās uz Vecās Derības sākumā minēto stāstu, ka Dievs veda Ādama priekšā dzīvniekus un viņš tiem piešķīra vārdus. „Vārdu piešķiršana ir ļoti svarīga mūsu identitātes veidotāja. Tā arī mūsu zemei Terra Mariana ir piešķīrusi būtisku identitāti. Ko tas nozīmē?” jautāja J. Vanags. Atbildot, kā pirmo viņš minēja faktu, ka piešķīra Eiropas identitāti, jo iesaistīja plašākā Eiropas saimē. Otrkārt, Dievmātes misija bija nest Miera Ķēniņu. Mūsu kontinents ir grūti cīnījies par to un arī mūsu zemē to ir bijis grūti sasniegt, vienlaikus tomēr jāatzīst, ka Eiropa ir daudz sasniegusi miera centienos. Kā trešo aspektu J. Vanags minēja to, ka Kristus Māte ir simbols mūžīgai jaunavībai, šķīstībai. „Eiropai ar šo aspektu šobrīd ļoti grūti klājas. Mūsu īpašais uzdevums ir Eiropai atgādināt par šķīstības nozīmi,” atzina arhibīskaps.

Publicējam vēl vairākus spilgtus un uz pārdomām rosinošus fragmenti no konferencē dzirdētā:

Pr. P. Kļaviņš: "Izskaust vardarbības iedīgļus mūsu prātos - lūk, paradigmas maiņa! (..) Pāreja no vardarbības uz žēlsirdību ir kā pāreja no Vecās Derības cilvēka uz Jaunās Derības cilvēku, no korumpētas sirds uz atvērtu un līdzcietīgu sirdi, no noslēgšanās sevī uz dialogu un sabiedrību. Tā ir nepieciešamā paradigmas maiņa visā cilvēces vēsturē. (..) Un šī maiņa īstenojas, pateicoties Dieva žēlastībai."

Pr. A. M. Jerumanis: "Kristietim nav jāatstāj pasaule, bet viņš atšķiras. Atšķirība nenozīmē atdalīšanos, vienaldzību vai bailes, vai nicināšanu. Nē, kristietis vēlas dalīties ar saņemto žēlastību. Viņš apzinās, ka ir saņēmis Atklāsmes dāvanu. Dalīties nozīmē komunicēt ar otru. Kristietis apzinās, ka pats Dievs ir iesācis komunikāciju ar cilvēku, un Kristū šis dialogs ir sasniedzis jaunu dimensiju. Pāvils VI šo dialogu ir nosaucis par atpestīšanas dialogu. Kristietis, kas vadās pēc Dieva atpestīšanas dialoga, kļūst par šī dialoga starpnieku pasaulē. Ko nozīmē šis dialogs? Pāvests Pāvils VI atgādina, ka atpestīšanas dialogs, ko kristietis veic ar pasauli, ir komunikācijas garīgā māksla. To vispirms raksturo skaidrība. Mūsu valodai jābūt skaidrai. Otrkārt, tai jābūt pazemīgai. Tā nevar būt uzbrūkoša, aizskaroša. Treškārt, dialogu raksturo uzticība, paļāvība uz otru. Ceturtkārt, garīgās komunikācijas māksla ietver apdomību. Tā pedagoģijas dēļ ņem vērā otra cilvēka morālisko un psiholoģisko stāvokli. Dialogā apvienojas patiesība ar mīlestību. Draudzība ir dialoga gaisotne." Top of Form

Kardināls Jānis Pujats: „Satraucoši ir tas, ka mūsu sabiedrībā visi cer uz nebūtību... Lai gan ir dzirdējuši, ka ir elle un debesis, bet visas kārtis liek uz trešo, nedrošāko. Manuprāt, tas ir liels grēks, ka par šīm lietām nediskutē. Visi akli iet uz to, ka viņiem dzīve beigsies kapā. Bet kas tālāk? Vajadzētu tomēr dot iespēju, lai cilvēki brīvi diskutē par to, un daudziem cilvēkiem tad atvērtos acis.”

Pr. Pauls Kļaviņš: „Mums mūsu mariāniskajā dievbijībā vajag no vienas puses integrēt to specifisko, kas ir mūsu kultūrā, bet arī to, kas ir vispārējā Baznīcā. Šeit ir vēl ceļš ejams uz izpratni par Marijas lomu cilvēces pestīšanas vēsturē. Es domāju mēs neesam apzinājušies to, ko nozīmē Marija - Baznīcas Māte un kādas ir Marijas attiecības ar Baznīcu.”

Sestdien ar akadēmiskiem priekšlasījumiem un pārdomām turpinājās Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūts (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Konferences otrajā dienā, kas noritēja Rīgas domē, ar referātiem uzstājās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Igaunijas apustuliskais administrators bīskaps Filips Žurdēns un Pontifikālās kultūras padomes Zinātnes departamenta vadītājs mons. Tomašs Trafnijs. Ievadvārdus teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

"Ir daudz problēmu, kas jārisina, bet tās nevar tikt atrisinātas, ja Dievs netiek nolikts visas dzīves un visu problēmu centrā,” teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

Runājot par vīriešu un sieviešu vienlīdzības vērtības nostiprināšanos Eiropā, arhibīskaps Z. Stankevičs saka: „Jaunava Marija ir pielikusi savu roku pie tā. Katoliskajā Baznīcā tagad ir maija mēnesis un mēs lūdzamies Jaunavas Marijas litāniju, kur cita starpā ir tāds lūgums: „Visu svēto Karaliene, lūdz par mums!” Karaliene pāri visiem svētajiem, arī pār Pēteri, Pāvilu – pāri visiem vīriešiem. Baznīca tātad viņu paceļ augstāk par visiem vīriešiem. (..) Dievs radīja vīrieti un sievieti, tas nozīmē, ka viņi savstarpēji viens otru papildina. Abi ir cilvēki, bet cilvēcības pilnība viņiem ir tikai kopā. Vīrietim ir savi cilvēciskie parametri un sievietei savi, gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. Šajā viņi papildina viens otru un viens bez otra nav pilnīgi. Ja viņi tiek pretnostatīti, tad ir problēmas. Dieva plānā ir paredzēts, ka viņi ir sadarbības partneri.”

"Mana pārliecība, ka šobrīd Eiropas uzdevums ir veicināt harmonisku un daudzpusīgu attīstību un vairot kopējo labumu. Daudzpusīga attīstība nav tikai ekonomiskā, bet arī cilvēku dvēseles un miesas vienības attīstība. (..) Kad Latvijas Universitātes (LU) Padomnieku konventā vienojāmies, kādas prasības vajadzētu izvirzīt nākamajam LU rektoram, tad es ierosināju, ka viņa pienākums ir rūpēties arī par garīgo attīstību gan studentiem, gan visiem universitātes darbiniekiem, par vispusīgu attīstību," Z. Stankevičs.

„Igaunijā mēdz teikt: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini ģimeni, nevis sevi.” Bet mums jāsaka tieši pretējais: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini sevi, bet nevis ģimeni.” Pāvests Francisks aicina ģimeni likt cilvēka prieka un arī bēdu centrā. Likt ģimeni cilvēka dzīves centrā,” tā bīskaps F. Žurdāns.

Mons. T. Trafnijs uzrunā norādīja, ka zinātnes koncepcija šobrīd mainās. Iepriekš tā savu uzdevumu formulēja kā novērot un aprakstīt dabas procesus. „Jaunās zinātnes vārds ir „pārvaldīt”. Mēs nevis pētām, bet vēlamies būt dabas procesu noteicēji. Tas noved pie jautājuma, cik tālu varam to nošķirt no tradicionālās Radīšanas teorijas un kurš ir īstais Radītājs.”

„Šodienas zinātne orientējas uz bezgalīgo, sevis realizēšanu, nemirstības iegūšanu. Nemirstība vairs nav tikai reliģijas koncepts, bet arī zinātnes jautājums,” uzrunas noslēgumā teica mons. T. Trafnijs.

Konferences noslēgumā arhibīskaps Z. Stankevičs: "Inkarnēsimies šīs pasaules reālijās! (..) Uzlocīsim piedurknes un ķersimies pie darba! Aicinu smelt spēku lūgšanās, bet neatmest savu cilvēcisko darbību. Nepaliksim malā - ceru uz to šī konference mūs iedvesmos!"

LRKB IC


Starptautiskā zinātniskā konference „TERRA MARIANA 800: ticības un sabiedrības dialogs"

 

2015. gadā apritēs 800 gadi, kopš pāvests Inocents III Laterāna IV vispārējā koncilā oficiāli pasludināja Livoniju par Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītu zemi (Terra Mariana). Lai atzīmētu šo nozīmīgo notikumu Latvijas vēsturē, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles ‑ Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) rīko starptautisku zinātnisko konferenci “Terra Mariana 800: Ticības un sabiedrības dialogs”.

Tā ir iespēja Latvijas sabiedrībai izvērtēt kristietības garīgo, antropoloģisko, kultūras un izglītības, kā arī sociālo un politisko nozīmi mūsu zemes pagātnē un tagadnē. Konference ļaus labāk apzināties kristietībā ietverto humānisma potenciālu, ko tā piedāvā mūsdienu pasaulei un ikvienam cilvēkam.
Pasākumā piedalīsies viesi no dažādām Eiropas zemēm – Itālijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Šveices, kā arī mūsu kaimiņu zemes Igaunijas, kurai ar Latviju ir kopīgas kristīgās saknes: pirms 800 gadiem mūsu zemes un tautas tika veltītas Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Tāpat uz šiem svētkiem ir aicināti – Svētā Krēsla pārstāvis, Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Igaunijas Apustuliskais administrators V. E. bīskaps Filips Žurdāns, Latvijas bīskapi, Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji, Latvijas inteliģences pārstāvji.
Konferences dienās Rīgas domē būs apskatāma Terra Mariana jubilejas gadam veltīta izstāde „Senākie Dievmātes tēli Latvijā”. Savukārt pasākuma otrās dienas noslēgumā Kūrijas dārzā (Mazā Pils iela 2A) notiks jauno grāmatu - Pāvests Benedikts XVI „Svētais Pāvils Apustulis”, Guljelmo Džakvinta „Samariešu sacelšanās”, kā arī Reliģiski zinātniskā žurnālaTerra Mariana jaunā numura atvēršanas svētki. Svētku kulminācija būs Svētā Mise Sv. Jēkaba katedrālē pl. 16.00.

Programma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


IV ekumeniski teoloģiskā konference "VĀRDS, LŪGŠANA, KALPOŠANA: KRISTĪGIE IDEĀLI MŪSDIENU PASAULĒ"K

 

Pieteikšanās ekumēniskai konferencei

https://docs.google.com/forms/d/1J4Nc6k6fh_LnYR4gdplinusd2BnOUfcKXBuYhQt0m5c/viewform

TIEŠRAIDE

 


 

 

Starptautiska zinātniska konference „TICĪBA 21. GADSIMTĀ: JAUNĀ ANTROPOLOĢIJA TREŠAJAM GADU TŪKSTOTIM”

 

2013. gada 14.-16. martam Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) sadarbībā ar Rīgas arhidiecēzi rīko Ticības gadam un RARZI divdesmitajai gadadienai veltītu starptautisku zinātnisko konferenci „TICĪBA 21. GADSIMTĀ: JAUNĀ ANTROPOLOĢIJA TREŠAJAM GADU TŪKSTOTIM”.

 

Konferences mērķis ir pārdomāt kristīgās ticības būtību un atgādināt par tās garīgo, eksistenciālo un sociālo nozīmi izpratnē par cilvēku. Ticība ir nozīmīga daudziem, kas meklē patiesību par sevi un pasauli. Šie patiesības meklējumi ir autentisks ievads ticības laukā, jo ticība nav pretrunā ar cilvēka racionalitāti. Gluži pretēji, ticības pamatu pazīšana prasa visu cilvēka radošo spēju – prāta, gribas un jūtu iesaistīšanos, lai viņš spētu nonākt pie patiesības par sevi pašu.

Tāpat ticība nav reducējama uz šauri personisko sfēru, tai ir nozīmīga sociālā dimensija. Tieši tāpēc, ka ticība pamatojas brīvā izvēlē, tā prasa arī sociālu atbildību par to, ka mēs ticam. Ticība var palīdzēt mūsdienu apjukumā par cilvēka izpratni: kā to parāda depersonalizāijas iezīmes, cilvēks tiek reducēts uz lietu, pazūd atšķirības starp vīrieti un sievieti, pastāv dažādas izpratnes par ģimeni.

Turklāt jāatdzīst, ka ticība nav nošķirama no mīlestības: ticība bez tuvākā mīlestības nenes augļus. Tāpēc patiesas kristīgās mīlestības liecība ir labākais veids, kā liecināt par ticību un padarīt to ticamu.

 

Konferences pirmās dienas norisi varēs noskatīties tiešraidē Rīgas domes mājas lapā.

 

konferences programma

konferences programma buklets


Konferences referenti:

 

 

 

 

 

III starptautiskā ekumeniski teoloģiskā konference (3rd International Ecumenical Theological Conference dedicated for pastoral work)

"Tas ir jaunas žēlsirdības laiks"

 BĒRNI ZĪMĒ MĪLESTĪBU

„Kā Es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu” (Jāņa evaņģ. 13, 34)

Zīmējumi no Rīgas, Tilžas, Mežotnes, Rēzeknes, Ventspils, Balviem un Tukuma



Ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta draudzīgu atbalstu,

Kapelānu dienests izstāda zīmējumus saistībā ar Baznīcas 11. februārī

veltīto Vispasaules lūgšanas dienu par slimniekiem un visiem cilvēkiem,

kuri ziedo sevi rūpējoties par tiem.

2011.gada 25.-26 novembrī

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē

 

Jau trešo gadu Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas insitūts sadarbībā ar Lutera Akadēmiju rīko starptautisku ekumeniski teoloģisku konferenci.

Konference ir veltīta dziļākai pastorālā darba bībeliskai izpratnei un mūsdienu pastorālās darbības prioritātēm un aktualitātēm. Jānis Pāvils II norādīja uz dažām mūsdienu pastorālā darba prioritātēm, proti, svētumu, lūgšanu un kalpošanu, uzsverot, ka jaunās tūkstošgades pastorālā programma smeļas iedvesmu Jēzus Kristus vārdos „Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu” (Jņ 13, 34).

Konferencē paredzēti ne tikai zinātniski referāti, bet arī lūgšanu brīži, diskusijas un pieredzes apmaiņa pastorālās darbības laukā.

Konferencē kā referenti piedalīsies Latvijas katoļu, pareizticīgo, luterāņu un baptistu Baznīcu pārstāvji, kā arī viesi no Itālijas un Polijas.

Ielūgums

Programma

Apustuliskā Nuncija Baltijas valstīs uzruna

Klaudio Džirelli

Civilās kopienas veicināšana: audzinātāja loma teritoriālās vienības ietvaros

Foto galerija

 

 


Priesterības gadam veltītā Ekumeniski teoloģiskā konference "Kristus vārdā esam sūtīti" (2Kor 5, 20) (Ecumenical Theological Conference in honor of Year oh the Priest "We are therefore Christ's ambassadors, as though God were making his appeal through us" 2Cor 5:20)

  saturs un ievads

Konference notika Rīgas Kuģniecības un Vēstures muzejā, 2010. gadā. Konferences materiāls apkopots reliģiski zinātniskā žurnālā (journal of theology, philosophy and religious sciences) "Terra Mariana" Nr.2/43. Izdevumu iespējams iegādāties RARZI birojā Klostera ielā 4-35, darba dienās no 9.00 – 15.00. Tālrunis: 67223598, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 


II Starptautiskā zinātniskā konference teoloģijā "Izaicinājumi kristīgajai ticībai mūsdienu Latvijā un Eiropā" (2nd International Theological Conference "The Challenges for Christian Faith in Latvia and Europe today")

 

Konference notika 2007. gada 21.–22. jūnijā, Rīgā. Konferences materiāls apkopots teologiski izglītojošā žurnālā "Ejiet un māciet" Nr. 41. Izdevumu iespējams iegādāties RARZI birojā Klostera ielā 4-35, darba dienās no 9.00 – 15.00. Tālrunis: 67223598, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 


Starptautiska zinātniska konference teoloģijā "Baznīca XXI gadsimtā" (International Theological Conference "The Church in the 21st Century")

 

Konference notika 2004. gada 28.–29. maijā, Rīgā. Konferences materiāls apkopots teologiski izglītojošā žurnāla "Ejiet un māciet" speciālizdevumā. Izdevumu iespējams iegādāties RARZI birojā Klostera ielā 4-35, darba dienās no 9.00 – 15.00. Tālrunis: 67223598, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI