ERASMUS Ružomberokas Katoļu universitātē

Dārgie RARZI studenti un draugi, brāļi un māsas Kristū!

 

Pagājis vairāk kā mēnesis, kopš esmu apmaiņas programmas ERASMUS studente Ružomberokas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Košicē un vēlos ar jums dalīties savos iespaidos.

Pagaidām ne reizi neesmu nožēlojusi, ka pieteicos ERASMUS stipendijai, lai gan sākumā studijas ārvalstī mani biedēja. Tagad redzu, ka tas ir daudz vienkāršāk un interesantāk, nekā man likās. Nenožēloju, ka izvēlējos tieši Slovākiju, jo esmu pārliecināta, ka Dievs mani ir atvedis uz vietu, kas ir man vispiemērotākā. Studijas patīk, un dzīve šeit ir vienlaikus gan mierīga, gan interesanta, pagaidām nav bijis gandrīz nekādu nozīmīgu problēmu. Nemitīgi jūtu Dieva, sava Tēva aizgādību un aprūpi. Viņš par mani rūpējas kā par mazu bērniņu, apgādājot ar visu nepieciešamo! Slovākija ir valsts ar ārkārtīgi skaistu dabu, un tās iedzīvotāji lielākoties ir draudzīgi un labvēlīgi cilvēki.

Teoloģijas fakultāte kopā ar semināru un studentu kopmītni, kur es dzīvoju, atrodas galvenajā ielā – Hlavna cesta, no šīs vietas gandrīz viss šajā pilsētā atrodas rokas stiepiena attālumā.

Mācības ir interesantas, taču lekcijas šeit ir pieejamas tikai slovāku valodā, tāpēc man ir individuāls studiju plāns angļu valodā. Diemžēl šeit, Košicē, mums nav iespējas apgūt slovāku valodu kā atsevišķu mācību priekšmetu, lai gan studentiem Ružomberokā šāds mācību kurss ir pieejams.

Slovāku valodu cenšos apgūt pašmācības ceļā. Mazliet sāku saprast arī poļu valodu, jo bieži saskaros ar poļu studentiem, kas savā starpā sarunājas poliski.

Mācību procesā man vislabāk patīk rakstīt esejas, tāpēc esmu priecīga, ka morālteoloģijas un pastorālās psiholoģijas kursu apguvē man ir iespēja izpausties rakstiski. Morālteoloģiju pasniedz priesteris Jurajs Semivans. Rakstīšanas procesā izmantoju Katoliskās Baznīcas Katehismu un Ričarda M. Gulas grāmatu “Reason informed by faith”. Esejas temats ir morāles problēmas Latvijā, izdalot vienu, manuprāt, vissāpīgāko problēmu, analizējot tās iemeslus un piedāvājot risinājumus. Pagaidām vēl neesmu līdz galam izlēmusi, kas pēc manām domām, varētu būt šī visvairāk nomācošā problēma, bet domāju, ka latviešu tautai stipri kaitē tie noziegumi, kas skar ģimenes – šķiršanās, aborti, bērnu namos atstātie bērni, nepietiekama pabalstu sistēma ģimenēm, veci cilvēki, kas palikuši vieni, un tā tālāk.

Pastorālās psiholoģijas ietvaros izmantoju interesantu rakstu krājumu ar nosaukumu “Judeo – Christian Perspectives on Psychology. Human Nature, Motivation and Change” edited by William R. Miller and Harold D. Delaney. Priesteris Mareks Forgačs ir sastopams arī fakultātes pastorālajā centrā, ko dažreiz apmeklēju. Tur viņš ir pastorālais konsultants un daudz strādā ar studentiem, palīdzot viņiem psiholoģiskā ziņā.

Vecās Derības ekseģēzes kursā nākas papildināt savas zināšanas ebreju tautas vēsturē un Bībeles ekseģēzes vēsturē, kā arī pētīt ebreju vārdu etimoloģiju, izmantojot TDOT – Theological Dictionary of Old Testament, tas ir vairāksējumu must-have katram teoloģijas studentam. Labi noder grāmatas “The Exegesis of the Pentateuch” by Jean-Louis Ska un “Introduction to the Composition of the Pentateuch” by Alexander Rofe.

Eklezioloģijas kursa apguves gaitā pašlaik padziļināti iepazīstu dogmatisko konstitūciju “Lumen Gentium”. Ar dogmatikas pasniedzēju priesteri Vladimīru Juhāsu tiekos gandrīz katru nedēļu un uz šīm tikšanās reizēm dodos kā uz eksāmenu, jo nākas detalizēti atbildēt to, ko esmu izlasījusi nedēļas laikā. Nav viegli lasīt teoloģiska satura tekstus svešā valodā, tas aizņem apmēram divreiz vairāk laika nekā, ja es lasītu latviešu valodā, taču pamazām man iet arvien ātrāk.

Esmu pateicīga saviem kursa biedriem RARZI, kas ir palūguši atļauju ierakstīt dažas lekcijas RARZI un arī pasniedzējiem, kas to ir atļāvuši, jo tādējādi varu šeit sekot līdzi mācību procesam mājās.

Mums ir savi “eņģeļi”, divas pastorālā un sociālā darba slovāku studentes, kam uzticēts palīdzēt tikt galā ar mūsu ikdienas dzīves problēmām un parādīt kaut ko no Slovākijas. Meitenes ir ļoti jaukas un jau pirmajā dienā palīdzēja mums nokārtot piekļuvi internetam, kas mūs nodarbināja jau kopš atbraukšanas, jo mūsu istabiņās nebija interneta pieslēguma. Lai parunātu ar ģimeni un mācītos, mums nācās ņemt savu klēpjdatorus un doties uz ielas (kur pieejams bezmaksas interneta pieslēgums) vai arī doties uz fakultāti, bet abi šie varianti bija diezgan apgrūtinoši.

Anna, viena no slovāku meitenēm, kam uzticēts par mums parūpēties, ielūdza mūs uz svētdienas pusdienām savā ģimenē, kur mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Slovākiem ir lielas ģimenes un jaunieši parasti pulcējas kādā no garīgo ordeņu celtajiem jauniešu centriem. Anna mani aizveda uz Saleziešu centru, Svētajā Misē bija ļoti daudz jaunu cilvēku. Vēlāk iepazinos ar dažiem no viņiem Saleziešu centra tējas istabā, kas patiesībā ir maza kafejnīca. Pie sevis domāju, vai Latvijā kādreiz būs tik daudz kristīgu jauniešu, kas piektdienu un sestdienu vakaros tik labprāt pulcētos garīga rakstura vietās? Aleksandra – mana dzīvokļa biedrene no Polijas apgalvo, ka šādi centri ir ļoti populāri arī Polijā, tādēļ viņai tas nav nekas jauns. Šajos centros jaunieši nelieto alkoholu un citas apreibinošas vielas, aizraujas ar dažādām sporta spēlēm un garīgo tēvu iespaidā vairāk rūpējas par savu garīgo dzīvi. Cerams, ka kādreiz tādas vietas būs pieejamas arī latviešu jauniešiem. Taču acīmredzot mums pašiem, kas studējam RARZI, tādas būs jāveido!

Viesojāmies arī pie Nikas ģimenes Levočā, kur viņiem pieder neliela un ļoti mājīga pansija. Jutāmies tur kā mājās.

Gribu iebilst tiem, kas apgalvo, ka labākais saldējums nopērkams Romā, jo cik zinu, visgaršīgākais saldējums atrodams Košicē un arī ne visur, bet gan tikai vienā vietā blakus semināram. Tur ir nopērkams izcils šokolādes saldējums. Lai gan es vispār neesmu saldējuma, kur nu vēl šokolādes saldējuma cienītāja, šis ir tik izcili garšīgs, ka vēl pirms neilga laika pirku to gandrīz katru reizi, kad gāju šai vietai garām. Taču Slovākijā vispār saldējums ir garšīgs un ļoti

lēts – tikai 30 līdz 40 centi.

Tiesa gan, pašlaik jau sākusies ziema un par saldējumu domāt vairs negribas. Pagaidām viss liecina par to, ka ziema Košicē būs daudz siltāka nekā Rīgā. Taču, kad došos uz Ružomberoku piedalīties braucienā, ko organizē Ružomberokā esošā ERASMUS koordinatore, man nāksies nodrošināties ar kārtīgiem ziemas apaviem un apģērbu, jo kalnos ziemas ir skarbākas.

Īstu rudeni tā arī neizbaudīju, jo Košicē laiks bija ļoti silts un brīžiem pat karsts, varu atsaukt atmiņā tikai pāris dienas, kad bija vēss  un lija lietus. Vienīgi pastaiga Slovāku paradīzē (tā dēvē Rietumu Karpatu kalnu masīva daļu, kas atrodas netālu no Spišas) ļāva man pilnībā izbaudīt rudens lietu un drēgnumu. Pēc šīs “pastaigas” jutos tik nogurusi, kā reti kad iepriekš savā dzīvē. Taču skaistie kalni, ūdenskritumi un ūdeņi atsvēra nogurumu, aukstumu un pat bailes no augstuma, ko man šī ceļojuma laikā nācās pārvarēt visai bieži.

Kopumā ļoti priecājos, ka esmu šeit un pēc mājām pagaidām pārāk neskumstu. Pateicos labajam Dievam par visu, ko Viņš man dāvājis! Visvairāk man pietrūkst sestdienu, kas pavadītas RARZI mājīgajās telpās un arī daži brāļu no mana kursa un kopienas, taču zinu, ka tāpat drīz atgriezīšos ar jauniem iespaidiem un pieredzi, ar ko varēšu dalīties gan institūtā, gan kopienā.

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

 

 

Elvīra Bloma,

RARZI 2. kursa studente

 

 

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.