Vakar, 18. aprīlī, mūžības slieksni pārkāpa Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) docente, daudzu Bībeles tematikai veltītu rakstu autore un Vatikāna Radio korespondente, teoloģijas doktore Terēze Druka. Bēru dievkalpojums notiks 28. aprīlī plkst. 13 Rīgas Kristus Karaļa baznīcā.

Terēze Druka ir dzimusi 1965. gada 27. maijā Rīgā kuplā ģimenē. Pēc Rīgas 20. vidusskolas pabeigšanas viņa iestājās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Kādu laiku strādāja Botāniskajā dārzā kā dārzniece-agronome, tad Augu aizsardzības institūta Fitopatoloģijas laboratorijā.

1990. gadā Terēze Druka devās uz Poliju, kur uzsāka teoloģijas studijas Ļubļinas Katoļu universitātē. Maģistra darbu par tēmu „Jēzus mācība par laulības nešķiramību (Mk 10, 1-12 un paralēl.). Ekseģētiski-teoloģisks pētījums” profesora Juzefa Kudasieviča vadībā viņa aizstāvēja 1995. gadā.

Pēc maģistratūras studijām Terēze atgriezās Latvijā. 1996. - 1997. gadā strādāja Katehētikas institūtā kā mācību daļas vadītāja un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē lasīja Bībeles fakultatīvo kursu latviešu filoloģijas studentiem. Paralēli bija katehēte Rīgas Sv. Alberta draudzē.

1997. gadā Terēze Druka atgriezās Polijā un turpināja doktorantūras studijas Ļubļinas Katoļu universitātes Bībeles zinātņu institūtā. 2001. gadā ieguva teoloģijas licenciāta grādu, bet doktordarba izstrāde kļuva neiespējama finanšu trūkuma dēļ.

2002. gadā viņa sāka savu darbību Vatikāna Radio, regulāri gatavojot reportāžas par Baznīcas dzīves norisēm Polijā. 2004.-2011. gadā strādāja Svētītā pr. Kazimieža Gostiņska vārdā nosauktajā Privātajā katoļu licejā un ģimnāzijā (Ļubļinā) par ticības mācības skolotāju.

2009. gadā, tagadējā Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunāta, Terēze sāka strādāt kā docente RARZI, kur lasīja kursus: „Ievads Bībeles ekseģēzē”, „Jaunās Derības ekseģēze”, „Bībeles teoloģija un Bībeles interpretācija”, kā arī „Ievads ebreju valodā”. Bija studentu mīlēta un ļoti cienīta pasniedzēja. Arhibīskaps arī iedrošināja viņu pabeigt doktordarbu. 2015. gadā Terēze Druka aizstāvēja teoloģijas doktora grādu ar darbu par tēmu „Jēzus un sātans Marka evaņģēlijā. Ekseģētiski teoloģisks pētījums”.

Paralēli pasniedzējas darbam Terēze aktīvi publicējās katoliskajā presē. Viņas rakstus par Bībeles tēmām, bet ne tikai ilgus gadus varēja lasīt gan „Katoļu Baznīcas Vēstneša” slējās, gan arī gadagrāmatā „Katoļu Kalendārs”. Tāpat sestdienās, kad bija Latvijā, Terēze vadīja Bībeles nodarbības Rīgas Sv. Alberta baznīcā.

Vairāk nekā 25 gadu garumā Terēze Druka bija aktīva Neokatehumenālā Ceļa kopienas locekle.

Līdz pat šī gada sākumam, neskatoties uz slimību, Terēze turpināja lasīt lekcijas RTI un RARZI studentiem, apliecinādama, cik ļoti viņai bija svarīgi, ka cilvēki iemīl un izprot Dieva Vārdu.

Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai viņai atspīd!

Pārpublicēts no katolis.lv

Reģistrācijas saite https://ej.uz/b9x5

Dalības maksa jāpārskaita uz norādīto kontu:
LV13HABA0551002488124
Beneficiary (name): Liliane BERTRAND

Marko Frizina (MARCO FRISINA)

Monsinjors Marko Frizina ir dzimis 1954. gadā Romā. 1983. gadā absolvējis Romas Sv. Cecīlijas konservatorijas kompozīcijas nodaļu, studējis teoloģiju Pontifikālajā Gregora universitātē, ieguvis licenciāta grādu Svētajos Rakstos Pontifikālajā Bībeles institūtā. 1982. gadā tiek ordinēts par priesteri un kalpo Romas diecēzē.

Pašlaik mons. Marko Frisina ir Sakrālās mākslas un kultūras diecēzes komisijas prezidents, Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes konsultants un Sv. Cecīlijas bazilikas Trasteverē rektors. Viņš ir docētājs Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē un  Pontifikālajā Sakrālās mūzikas institūtā.

Marko Frizina ir ieguvis virtuoso ordinario akadēmiķa statusu Pontifikālajā mākslas un literatūras akadēmijā, kur viņš kalpo arī kā kapelāns. Viņš ir daudzu liturģisko dziesmu autors, kuras iemīļotas kā Itālijā, tā arī aiz tās robežām. 1984. gadā nodibinājis un arī pašlaik turpina diriģēt Romas diecēzes kori, kas dzied liturģiju vissvarīgākajās diecēzes svinībās, kuras celebrē pāvests.

Kopš 1985. gada ir Sv. Jāņa Laterāna bazilikas pontifikālā muzikālā kora mākslinieciskais vadītājs. 1991. gadā ir uzsācis dalību starptautiskajā Rai Bibbia projektā kā biblists – konsultants un arī projekta ietvaros uzņemto filmu mūzikas autors.

Makro Fizina ir komponējis mūziku daudzām vēsturiska un reliģiska sižeta filmām, kā arī sarakstījis vairāk nekā 30 oratorijas, ko iedvesmoja Bībeles personāži vai svēto dzīves paraugs - Cantico dei Cantici (2009); Passio Caeciliae (2011), Paradiso Paradiso (2013) un Fino ai confini della Terra (2017).

2007. gadā komponējis operu La Divina Commedia, kas ir pirmais šāda veida Dantes Aligjēri meistardarba transponējums mūzikā. 2009.–2010. gadā komponējis mūziklu Il miracolo di Marcellino, kas tapis Hosē Marijas Sanheza Silvas romāna Marcellino Pane e Vino iespaidā. 2013. gadā sarakstījis operu In Hoc Signo, kas atskaņota Belgradā par godu Milānas edikta tūkstošgadei. 2014. gadā Romā iniciē un vada pirmo Itāļu koru simpoziju un koru simpoziju jubilejas svinības 2016. gada oktobrī, kas pulcē 8000 dziedātājus no visas pasaules.

Kopš 2015. gada mākslinieciskais vadītājs Pāvila VI aulā notiekošajiem koncertiem, kas rīkoti nabadzīgajiem Romas iedzīvotājiem. Jau vairākus gadus monsinjors Marko Frisina dalās ar savu mūziķa un akadēmiķa pieredzi un zināšanām Itālijā un citās valstīs.

var iepazīties mājas lapā www.rarzi.lv

Pieteikšanās studijām un dokumentu iesniegšana

visās studiju programmās no 2018. gada 5. janvāra līdz 2018. gada 19. janvārim

Rīgā, Katoļu ielā 16, 2. stāvā RARZI biroja darba laikā

Dokumentus var iesūtīt arī elektroniski (ieskenētus, foto) uz e-pastu rarzi@apollo.lv,

uzņemšanas pārrunās uzrādot oriģinālus.

Uzņemšanas pārrunas maģistrantiem

Liene

Divdesmit pieci gadi. Daudz vai maz? Cilvēka dzīvē tas ir pats skaistākais vecums – gara un miesas spēku pilnbrieds, iziešana no bērnības un agrās jaunības uz dzīves lielās maģistrāles. Šajā vecumā cilvēkam iesākas lielā ziedēšana, kurai reiz jānes skaisti un labi augļi.

Savā veidā arī Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts iegājis šādā pilnziedēšanas fāzē – tā ir valsts akreditēta augstskola ar kvalificētiem pasniedzējiem, no kuriem daudzi studējuši ārvalstīs. Ir vairākas studiju programmas un mācību procesā “iemīlējušies” studenti, jo uz šo augstskolu nenāk studēt pēc vecāku pavēles vai labi apmaksātas profesijas iegūšanai. Šā gada sākumā RARZI ieguvis jaunu mājvietu Rīgas Teoloģijas institūta teritorijā, kas tā darbu bagātina ar topošo priesteru un laju savstarpēju iepazīšanu.

Savukārt psalmists RARZI 25 gadus varētu uzlūkot Dieva acīm: “Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.” (Ps 90, 4) Tātad Kunga acīs institūts pastāvējis tikai acumirkli un 16. decembra pelēcīgajā rītā augstskolas studenti, absolventi, bijušie un esošie pasniedzēji pulcējās, lai svinētu šo mirkli un piepildītu to ar kopības un atkalredzēšanās prieka mūžības laiku.

Svinības sākās ar Svēto Misi Rīgas Sv. Franciska baznīcā, kuru celebrēja V.E. Rīgas arhibīskaps RARZI moderators Zbigņevs Stankevičs, koncelebrējot V.E. Jelgavas bīskapam emeritus Antonam Justam, V. Em. kardinālam Jānim Pujatam un priesteriem – RTI un RARZI pasniedzējiem. Ievaddziesmas “Veni, veni Emanuel” aicinājums Dievišķajai Gudrībai nākt cilvēku vidū ievadīja ne tikai Kunga atnākšanas gaidās, bet arī paša institūta studentu un pasniedzēju aicinājumā – ilgoties Dieva Gudrības un iet tās mācīto ceļu – doties dziļumā un pievilkt šiem Dieva dziļumu atvariem arvien jaunus ceļiniekus.

Savā homīlijā V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs pievērsās dienas lasījumos iekļautajiem Jāņa Kristītāja aicinājuma vārdiem, izvirzot tos kā RARZI nākamo 25 gadu darba programmu: “Gatavojiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Dieva pestīšanu redzēs katrs cilvēks.” (sal. Mt 3,3)

Kā gatavot Kungam ceļu? Arhibīskaps atklāja trīs šī ceļa sagatavošanas dimensijas – sagatavot ceļu Kungam mūsu sirdīs, mūsu savstarpējās attiecībās un sagatavot ceļu Kunga ienākšanai pasaulē, kas ir ārpusē.

Evaņģēliji atklāj procesu detalizētāk - “[…] Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu.” (Lk 3, 4-6)

Ko nozīmē piepildīt ielejas, nolīdzināt pakalnus un iztaisnot Kunga takas? Ar bedru un pakalnu simboliem arhibīskaps atklāja mūsu sirds “ielejas”, kas ilgu laiku bijušas raksturīgas arī latviešu tautai – tās ir mazvērtības kompleksi, kas nesakrīt ar Dieva vērtējumu, un arī ar pauguriem var izprast Kunga vērtējumam neatbilstošu redzējumu. Līkajam jātop taisnam – kādi ir šie līkumi? Z.Stankevičs pievērsās to vienam aspektam – emociju un attiecību sakārtošanai, izceļot savstarpējās saskarsmes nepieciešamību. Savukārt šie divi etapi sagatavo iespēju trešajam - Kunga ienākšanai pasaulē, jo, kā sacīja arhibīskaps, savstarpējās attiecības mīlestībā ir bāze jebkādai evaņģelizācijai. Attiecībā uz ceļa sagatavošanu pasaulē jeb evaņģelizāciju Z. Stankevičs uzsvēra, ka sludinātajam Vārdam jāizsaka realitāti sirdī, identitāti – tikai tad vārdam ir spēks, kā arī to jāietērpj mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā, un šādam uzdevumam nepieciešama laba intelektuālā sagatavotība. Homīlijas noslēgumā arhibīskaps izteica vēlējumu, lai RARZI nākamajos 25 gados spētu dot savu ieguldījumu Latvijas transformācijai par tādu valsti, kāda tā ir Dieva plānā, veidojot mīlestības civilizāciju.

Pēc Svētās Mises maģistra diplomus saņēma divas RARZI absolventes – Anna Jermakoviča un Ligita Kviese, sekoja kopīga fotografēšanās pie baznīcas un sātīgas pusdienas RTI refektorijā.

Svinību otro daļu ievadīja prof., Dr. theol. Andra Marijas Jerumaņa, kurš pirms 25 gadiem bija viens no RARZI dibinātājiem, priekšlasījums RTI vecajā kapelā. Profesors sniedza ieskatu jezuītu tēva, franču teologa Ž.Danielū darbā “Kultūra, ko nodeva savējie”, izceļot šī sen – vēl 20.gs., rakstītā darba atziņu svaigumu attiecībā uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem, kultūras, zinātnes un cilvēka attiecībām. Ž.Danielū sacītais par cilvēka brīvību, mūsdienu modernās civilizācijas pakārtotību ekonomikai, intelektuālās brīvības puvumu izraisa jautājumu, kādā brīvībā šobrīd dzīvo mūsu valsts, cik brīvi esam mēs paši savos spriedumos un izvēlēs.

Pasākuma noslēdzošajā daļā RARZI dibinātāji, moderatori, absolventi, studenti, bijušie un joprojām strādājošie pasniedzēji īsi izsacīja tās domas un jūtas, kādas viņos modina reiz pabeigtā vai joprojām mācību procesā apmeklētā gara gaismas oāze. Daži absolventi atcerējās RARZI kā ģimenisku vietu, citi guvuši garīgo formāciju un atcerējās augstskolas pasniedzējus, vēl kādam institūts bija vieta, kur gūta atziņa, ka mācīties ir viegli un patīkami. Atsaucoties uz prof. A.Jerumaņa priekšlasījumu, pat izraisījās diskusija par to, cik lielā mērā un cik ilgi students drīkst būt “papagailis” – atkārtot pasniedzēju teikto, un kad savas atziņas jau jāgūst paša spēkiem. Savukārt daži RARZI pasniedzēji salīdzināja, kādi bijuši studenti RARZI pirmsākumos un kādi tie ir šodien. Īsas uzrunas sacīja arī bijušais RARZI moderators V.Em. kardināls J.Pujats, un pašreizējais Institūta moderators V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs.

RARZI 25 gadu jubilejas svinības noslēdzās ar abu moderatoru kopīgi dotu svētību kā ceļamaizi nākamajiem darba gadiem.

Stella Jurgena, RARZI absolvente