“Bieži sastopama, bet reti ārstēta,” tā par depresiju izteicās Elmārs Tērauds 21. marta vakarā, kad Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu insitūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) Vecajā kapelā bija sanākuši aptuveni simts klausītāju, lai piedalītos seminārā “Depresija: slimība vai Dieva pārbaudījums?”. Klātesošos uzrunāja četri dažādu sfēru pārstāvji, daloties atšķirīgā pieredzē, kā arī piedāvājot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Māsa Sofija, teoloģijas doktore un karmelītu māsa, pievērsās “tumšās nakts” idejai, kas katoļu teoloģijā izmantota, lai skaidrotu īpašu dvēseles stāvokli, kad ārējās izpausmes var līdzināties depresijas simptomiem. Tumšās nakts pieredzē, kā uzsvēra māsa Sofija, Dievs ieved cilvēku, kas jau ilgāku laiku praktizē garīgo dzīvi, lai “mācītu mīlēt ar paša Kristus pieredzi”, attīrot no egoisma. Tomēr tumšo nakti un depresiju atšķir dažādi būtiski aspekti, piemēram, cilvēks, kas sastapies ar šo “šķīstījošo pieredzi”, izjūt dedzību kalpošanā un vēlmi veltīt sevi citiem. Tāpat, lai gan lūgšanā viņš izjūt garīgo sausumu, kopumā viņš pēc tam piedzīvo garīgu stiprinājumu.

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) mācītājs Krists Kalniņš savu viedokli balstīja daudzu gadu garīgās pavadības pieredzē, kā arī personiskā redzējumā par attiecībām ar Dievu. Runājot par depresijas sasaisti ar ticību, K. Kalniņš norādīja: “Ir pagājis “garīgās varonības” laiks, ticība šobrīd ir ļoti cilvēciska.” “Ticības pamatā ir personiskas attiecības ar Dievu, kas jāveido no tās vietas, kurā katrs esam. Ir bīstami, ja ticību uztveram kā sacensību svētumā, no sevis pieprasot neiespējamo.” Kā svarīgāko atziņu, kas mūsdienu cilvēkam jāapzinās, viņš uzsvēra to, ka katram jāmācās pieņemt Dieva žēlastību, ka esam Dieva mīlēti. Vienlaikus K. Kalniņš norādīja arī uz holistiskas pieejas nepieciešamību – uzticoties ārstu kompetencei veselības jautājumos un pieņemot, ka arī viņu zināšanas ļauj Dievam darboties.

Depresijas jautājumam no psihoterapijas puses pievērsās Ilona Krone, psiholoģijas doktore un depresijas pacientu grupu vadītāja. Darbu ar depresiju viņa nosauca par mazo nianšu terapiju, kur ir svarīgi izmantot iespēju veikt kaut nelielus uzlabojumus. Depresīvās domas tika salīdzinātas ar koka lapām; šajā salīdzinājumā ir svarīgi ņemt vērā saknes (pamata pārliecības, kas radušās dažādu pieredžu rezultātā un nereti kalpo kā “brilles”, uztverot dažādus notikumus) un stumbru (pārliecību rezultātā radītos dzīves noteikumus). Atpazīstot to, kā veidojas nepamatotas un automātiskas domas, ir iespējams strādāt pie tā, lai šos pieņēmumus aizstātu ar citām, pamatotām pārliecībām.

Elmārs Tērauds, sertificēts ārsts psihiatrs, savā uzrunā aktualizēja depresijas medicīniskos aspektus – tās izpausmes, diagnostikas prakses, iespējamos cēloņus, izplatības statistiku. Viņš vairākkārt uzsvēra mūsdienām raksturīgās multiprofesionālas pieejas nepieciešamību. Tas nozīmē, ka par cilvēka veselību rūpējas un savā starpā sadarbojas dažādu sfēru speciālisti, piemēram, klīnisko psihologu darbību var papildināt mākslas un mūzikas terapija utml. Ticību Dievam un garīgās dzīves praksi E. Tērauds lielākajā daļā gadījumu redz kā labu resursu, pozitīvu papildinājumu, kas ārstēšanas procesā palīdz, līdz ar to aktuāla ir pastorālo konsultantu pieejamība.

Pievēršoties ticības un garīgās veselības attiecībām, izskanēja doma, ka “ticība nerada depresiju, bet ticības krīze gan to var”. Tā bieži balstās nepareizos priekšstatos par ticību un Dievu, nepiepildītās gaidās, vilšanās pieredzē. Ejot cauri šādam dzīves posmam, liela loma var būt garīgajam vadītājam. Tāpēc viens no būtiskiem secinājumiem, liekot kopā dažādās pieejas depresijas jautājumā, ir nepieciešamība pēc atbalsta dažādās sfērās. Garīgie līdzgaitnieki sniedz vērtīgu atbalstu ar ticības dzīvi saistītos jautājumos, bet, saskaroties ar depresiju vai citiem garīgās (mentālās) veselības traucējumiem, ir būtiski vērsties pēc palīdzības pie cilvēkiem, kas kompetenti šajā sfērā.

Foto reportāža

LRKB IC

Links uz video

https://www.vaticannews.va/lv/pavests/news/2019-02/liecibas-noziegumi-stulpins-vatiab.html

Pieteikšanās semināram: lolita_ergle@inbox.lv; mob. tālr. nr. 29527064

Semināra dalībnieki saņems apliecību par 16 stundu izglītības programmu.

Piesakoties ir nepieciešami sekojoši dati: vārds, uzvārds, draudze/ skola, mobilā tel. nr., e-pasts.

RARZI rekvizīti: Nodibinājums “Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts”
LPU FILIĀLE RARZI – interneta bankas saīsinājums
Reģistrācijas nr. 40003501407
Juridiskā adrese: Katoļu iela 16, Rīga LV-1003
SWEDBANK
IBAN: LV25HABA0001408056042
S.W.I.F.T.: HABA LV 22

Maksājuma mērķī norādiet: dalības maksa ar naktsmājām vai dalības maksa bez naktsmājām.

Semināra programma

15.03. Piektdiena

14.30-15.00 Reģistrācija un iesildīšanās (kafijas galds).

15.00-16.30 „Kāds ir mūsdienu jaunietis?” Jauniešiem veltītā bīskapu sinode Romā. Jauniešu dienas Panamā. Ar iespaidiem un svarīgām atziņām dalās pr. Pēteris Skudra

16.30- 17.30 Svētā Mise Sv. Franciska baznīcā.

17.30-18.00 Vakariņas.

18.15 – 19.45 Katehētu pieredzes banka „Es daru tā.” Ar savu pieredzi un iedvesmojošām idejām un metodēm dalās Siguldas katoļu draudzes katehēte un RARZI maģistrante Aija Avotiņa.

20.00 Došanās uz naktsmājām

16.03. Sestdiena

8.15- 8.45 Brokastis

9.00-10.30 Pusaudžu morālās attīstības psiholoģiskie aspekti. Ingrīda Trups-Kalne.

10.45-12.15 „Nevis moralizēšana, bet attiecības ar Dievu.” Irēna Ošmjanska (māsa Sofija). Praktiska nodarbība.

12.30 -13.00 Pusdienas.

13.00-14.30 Mūsdienīgas katehēzes nodarbības modelēšana. (Ticības dzīve – morālā formācija).  Praktiska nodarbība. Vada Lolita Ērgle

15.00- 16.00 Uzruna, aizlūgumi un svētība. Pr. Aleksandrs Stepanovs

16.00-16.30 Apliecību izsniegšana un vakariņas.

Pasākumu atbalsta: 

Depresija ‒ slimība vai Dieva pārbaudījums?

Lūk, divu cilvēku pieredzes:

"Jūtos mazvērtīga, salauzta. Neglīta. Kaunos runāt par to, ko pārdzīvoju visu šo gadu pēc vīra aiziešanas, jo ir sajūta, ka neviens mani nespēs saprast. Un kuru gan vēl varētu interesēt manas ciešanas! Mani nomāc arī vainas apziņa par izjukušo laulību, jo par savām kļūdām man nāksies maksāt līdz dzīves galam. Daudz raudu. Jūtu, cik ļoti noslēdzos savā izmisumā un skumjās. Tajā, kur visvairāk esmu sāpināta. Pamazām es zaudēju pati sevi."

‒ A.M.

"Kādu dienu man viss rādījās melnās krāsās – mana tumšā un noslēgtā dzīve slimnieku korpusā bez saules, bez gaismas, bez nevienas lietas, kas varētu palīdzēt nest nastu, ko Dievs man ir uzlicis. Slimība, klusēšana, pamestība... Manas domas bija skumjas, drūmas, man šķita, ka manī nav mīlestības pret Dievu, ka cilvēki ir mani aizmirsuši, ka man nav ne ticības, ne gaismas. Habits man bija par nastu...  Tajā brīdī es tik tiešām būtu gribējis nomirt. Taču tikai tāpēc, lai neciestu. Vēlāk sapratu, ka tas bija kārdinājums.”

‒ brālis Rafaēls Arnaiss Barons, kanonizēts 2009. gadā

Nereti ir grūti rast precīzas definīcijas un nošķīrumus dvēseles stāvokļiem – vai notikumi, kas sagādā ciešanas, ir Dieva pārbaudījums vai šķīstījošā "tumšās nakts" pieredze? Bet varbūt mūsu garīgo grūtību pamatā ir psiholoģiskas problēmas, kāds nozīmīgs zaudējums vai iekšējs konflikts, kas neatpazīts un laikus neatrisināts, pāraug depresijā?

Interdisciplinārie jautājumi par garīgo veselību, šķiet, sabiedriskajā diskusijā šobrīd kļūst arvien aktuālāki, jo vairāk tāpēc, ka Eiropas valstīs depresija ir trešā visbiežāk sastopamā psihiskā saslimšana aiz miega un trauksmes traucējumiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) prognozēm[1] ‒ līdz 2030. gadam depresija kļūs par biežāko darba nespējas un invaliditātes iemeslu (šobrīd vadošās ir sirds-asinsvadu saslimšanas).

Lai veicinātu padziļinātu interdisciplināru dialogu par šiem jautājumiem, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) ir uzsācis tālākizglītības semināru ciklu "Garīgās veselības robežjautājumi." Seminārā "Depresija ‒ slimība vai Dieva pārbaudījums?", kas notiks 21. martā (18:00-21:00) Katoļu ielā 16 (Vecajā kapelā), būs iespēja dzirdēt jomas ekspertu viedokļus par depresiju kā sabiedrības veselības problēmu un iegūt padziļinātu izpratni par kritērijiem, kas to atšķir no citām eksistenciālām un garīgām pieredzēm. Seminārs ir paredzēts ne vien nozares profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam.

[1] PVO ziņojums "Depression: A Global Crisis" (2012). https://www.who.int/mental_health/management/depression/wfmh_paper_depression_wmhd_2012.pdf