21. maija vakarā gandrīz 100 cilvēku pulcējās RTI/RARZI Vecajā kapelā, lai piedalītos seminārā “Šizofrēnija vai apsēstība?”. Tāpat kā abi pārējie Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta rīkotie vakari semināru ciklā “Garīgās veselības robežjautājumi”, arī šis bija radījis lielu interesi, jo pamatjautājums – šizofrēnija vai apsēstība? – ir aktuāls dažādās vidēs. Lai gan tēma tika apskatīta no dažādām perspektīvām, galvenā atziņa bija visiem kopīga – mīlestības un pieņemšanas pilnai uzklausīšanai ir ārkārtīgi liela nozīme.

Tāpat kā runājot par depresiju šī gada martā, arī ar šizofrēnijas tēmu no psihiatrijas puses iepazīstināja dr. Elmārs Tērauds, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, runājot par slimībai raksturīgajiem psihotiskajiem traucējumiem, kā rezultātā veidojas atrautība no realitātes. Tai pat laikā gan par šizofrēnijas slimniekiem, gan par pašas slimības izcelsmi sabiedrībā valda ne mazums stereotipu un stigmu, kas veicina norobežošanos un izstumšanu no sava vidus. Kā būtiskākos riska faktorus viņš līdz ar ģenētiku vai iedzimtību minēja bērnības traumas, infekcijas, dzemdību komplikācijas; protams, ir vēl citi.

Šizofrēnijas simptomus saprotamā veidā uzskaitīt nav nemaz tik vienkārši, tāpēc, lai izprastu procesus, kas cilvēkā norisinās, ārsta konsultācija ir ļoti nozīmīga. Daži no simptomiem, ko nosauca dr. Tērauds, ir dzirdes halucinācijas, pseidohalucinācijas, murgu idejas, ko papildina tā sauktā negatīvā simptomātika – motivācijas, uzmanības, koncentrēšanās traucējumi utml. Šizofrēnijas ārstēšana ierastā gadījumā ietver konkrētu medikamentu lietošanu, ko papildina kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT).

Kā otrā diskusijas dalībniece klausītājus uzrunāja KBT terapeite Ilona Krone. Viņas mērķis bija vērst uzmanību uz to, kā šī terapija palīdz mazināt šizofrēnijas raisītās sekas – piemēram, sevis izolāciju, sociālo prasmju trūkumu, pašapziņas trūkumu, cenšoties arī mazināt bailes no “ārprāta”. Būtisks process šajā ceļā ir ne tik daudz izskaust simptomus, kas ne vienmēr ir iespējams, bet gan mācīties sadzīvot un reaģēt uz halucinācijām un murgu idejām tā, lai tās pēc iespējas mazāk traucētu ikdienas dzīvi.

Sociālās prasmes, kas var tikt traucētas šizofrēnijas gadījumā, ir, piemēram, spēja “pareizi” uztvert un saprast notiekošo, izteikt pozitīvu situācijas novērtējumu, uzsākt sarunas, tās uzturēt un noslēgt, adekvāti izpaust negatīvās emocijas, rast kompromisus.

Šajā diskusijā teoloģisko perspektīvu pārstāvēja divi priesteri, Rīgas diecēzē nozīmētie eksorcisti – pr. Pāvils Kamola un pr. Andžejs Stoklosa, kas savās uzrunās pievērsās apsēstības skaidrošanai, iepazīstinot arī ar atpazīšanas kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai apsēstību nošķirtu no šizofrēnijas gadījumiem. Šeit būtiski ņemt vērā, ka abi eksorcisti norādīja, ka patiesībā apsēstības gadījumu (kas izpaužas ar neadekvātām reakcijām tieši sakrālu lietu un procesu tuvumā) ir ļoti, ļoti maz un bieži vien viņi aicina cilvēkus, kas pie viņiem vēršas, tomēr doties pie psihiatrijas vai psihoterapijas speciālistiem.

Pr. Pāvils, runājot par apsēstību un tās izcelsmi, norādīja, ka tā ir saistīta ar ļoti apzinātu “nē” Dievam un Viņa darbībai, kas daudzos gadījumos notiek, izvēloties pārkāpt pirmo bausli jeb vēršoties pie ezotērikas, okultisma. Baznīcas piedāvātais risinājums – eksorcisms – reizēm pats par sevi varot kalpot kā apsēstības atpazīšanas process. Tomēr nevar noliegt, ka ir gadījumi, kad līdz ar apsēstību, kas ir garīgs stāvoklis, cilvēkam ir arī šizofrēnija, kas pieprasa profesionālu, medicīnisku palīdzību.

Abi eksorcisti, balstoties savā pieredzē, uzsvēra, ka svarīgākais ir saruna un iedziļināšanās. Neviena problēma, arī apsēstība, nevar tikt risināta ar vienu tikšanās reizi vai vienkāršu eksorcisma “palūgšanos”. Regulāras tikšanās reizes, pirmkārt, sniedz iespēju uzklausīt un paust atbalstu, bet, otrkārt, ļauj arī, iedziļinoties situācijā, izprast situācijas būtību un saprast, vai nepieciešama garīga vai medicīniska palīdzība.

Klātesošo ekspertu – gan psihiatrijas un psihoterapijas profesionāļu, gan priesteru-eksorcistu – sniegtās atbildes uz klātesošo jautājumiem vēlreiz akcentēja galveno – apkārtējo atbalstam un sarunām ir ļoti liela nozīme, kā arī ir svarīgi risināt problēmu tās dažādajās dimensijās – gan medicīniski, vajadzības gadījumā lietojot izrakstītos medikamentus un sadarbojoties ar psihoterapeitu, gan sakārtojot savu garīgo dzīvi.

LRKB IC, foto: Daniel Mikheev

Semināra video ieraksts

https://files.jt.lv/2019/May/MV190334/

Žanete Narkēviča

Izdevniecības Vox Ecclesiae vadītāja

Foto O.Jansons

Aicinām studentus pieteikties Teoloģijas, Filozofijas un Sociālo Zinātņu sekcijās ar referātiem! Referāta pieteikšana Katoļu studentu dienas konferencei

Aicinām visus pieteikties elektroniski. https://ej.uz/ksdregistracija un līdz 7. maijam iemaksāt dalības maksu RARZI kontā. https://ej.uz/rarzirekviziti

Dalības maksa: 5.00 eiro (Dalības maksā ietilpst pusdienas un kafijas pauze)

RARZI, RTI un Studentu pašpārvalde

Kontakti: Arsēnijs 26595411

RARZI: 29524484

Atbalsta:

“Bieži sastopama, bet reti ārstēta,” tā par depresiju izteicās Elmārs Tērauds 21. marta vakarā, kad Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu insitūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) Vecajā kapelā bija sanākuši aptuveni simts klausītāju, lai piedalītos seminārā “Depresija: slimība vai Dieva pārbaudījums?”. Klātesošos uzrunāja četri dažādu sfēru pārstāvji, daloties atšķirīgā pieredzē, kā arī piedāvājot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Māsa Sofija, teoloģijas doktore un karmelītu māsa, pievērsās “tumšās nakts” idejai, kas katoļu teoloģijā izmantota, lai skaidrotu īpašu dvēseles stāvokli, kad ārējās izpausmes var līdzināties depresijas simptomiem. Tumšās nakts pieredzē, kā uzsvēra māsa Sofija, Dievs ieved cilvēku, kas jau ilgāku laiku praktizē garīgo dzīvi, lai “mācītu mīlēt ar paša Kristus pieredzi”, attīrot no egoisma. Tomēr tumšo nakti un depresiju atšķir dažādi būtiski aspekti, piemēram, cilvēks, kas sastapies ar šo “šķīstījošo pieredzi”, izjūt dedzību kalpošanā un vēlmi veltīt sevi citiem. Tāpat, lai gan lūgšanā viņš izjūt garīgo sausumu, kopumā viņš pēc tam piedzīvo garīgu stiprinājumu.

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) mācītājs Krists Kalniņš savu viedokli balstīja daudzu gadu garīgās pavadības pieredzē, kā arī personiskā redzējumā par attiecībām ar Dievu. Runājot par depresijas sasaisti ar ticību, K. Kalniņš norādīja: “Ir pagājis “garīgās varonības” laiks, ticība šobrīd ir ļoti cilvēciska.” “Ticības pamatā ir personiskas attiecības ar Dievu, kas jāveido no tās vietas, kurā katrs esam. Ir bīstami, ja ticību uztveram kā sacensību svētumā, no sevis pieprasot neiespējamo.” Kā svarīgāko atziņu, kas mūsdienu cilvēkam jāapzinās, viņš uzsvēra to, ka katram jāmācās pieņemt Dieva žēlastību, ka esam Dieva mīlēti. Vienlaikus K. Kalniņš norādīja arī uz holistiskas pieejas nepieciešamību – uzticoties ārstu kompetencei veselības jautājumos un pieņemot, ka arī viņu zināšanas ļauj Dievam darboties.

Depresijas jautājumam no psihoterapijas puses pievērsās Ilona Krone, psiholoģijas doktore un depresijas pacientu grupu vadītāja. Darbu ar depresiju viņa nosauca par mazo nianšu terapiju, kur ir svarīgi izmantot iespēju veikt kaut nelielus uzlabojumus. Depresīvās domas tika salīdzinātas ar koka lapām; šajā salīdzinājumā ir svarīgi ņemt vērā saknes (pamata pārliecības, kas radušās dažādu pieredžu rezultātā un nereti kalpo kā “brilles”, uztverot dažādus notikumus) un stumbru (pārliecību rezultātā radītos dzīves noteikumus). Atpazīstot to, kā veidojas nepamatotas un automātiskas domas, ir iespējams strādāt pie tā, lai šos pieņēmumus aizstātu ar citām, pamatotām pārliecībām.

Elmārs Tērauds, sertificēts ārsts psihiatrs, savā uzrunā aktualizēja depresijas medicīniskos aspektus – tās izpausmes, diagnostikas prakses, iespējamos cēloņus, izplatības statistiku. Viņš vairākkārt uzsvēra mūsdienām raksturīgās multiprofesionālas pieejas nepieciešamību. Tas nozīmē, ka par cilvēka veselību rūpējas un savā starpā sadarbojas dažādu sfēru speciālisti, piemēram, klīnisko psihologu darbību var papildināt mākslas un mūzikas terapija utml. Ticību Dievam un garīgās dzīves praksi E. Tērauds lielākajā daļā gadījumu redz kā labu resursu, pozitīvu papildinājumu, kas ārstēšanas procesā palīdz, līdz ar to aktuāla ir pastorālo konsultantu pieejamība.

Pievēršoties ticības un garīgās veselības attiecībām, izskanēja doma, ka “ticība nerada depresiju, bet ticības krīze gan to var”. Tā bieži balstās nepareizos priekšstatos par ticību un Dievu, nepiepildītās gaidās, vilšanās pieredzē. Ejot cauri šādam dzīves posmam, liela loma var būt garīgajam vadītājam. Tāpēc viens no būtiskiem secinājumiem, liekot kopā dažādās pieejas depresijas jautājumā, ir nepieciešamība pēc atbalsta dažādās sfērās. Garīgie līdzgaitnieki sniedz vērtīgu atbalstu ar ticības dzīvi saistītos jautājumos, bet, saskaroties ar depresiju vai citiem garīgās (mentālās) veselības traucējumiem, ir būtiski vērsties pēc palīdzības pie cilvēkiem, kas kompetenti šajā sfērā.

Foto reportāža

LRKB IC

Links uz video

https://www.vaticannews.va/lv/pavests/news/2019-02/liecibas-noziegumi-stulpins-vatiab.html

Pieteikšanās semināram: lolita_ergle@inbox.lv; mob. tālr. nr. 29527064

Semināra dalībnieki saņems apliecību par 16 stundu izglītības programmu.

Piesakoties ir nepieciešami sekojoši dati: vārds, uzvārds, draudze/ skola, mobilā tel. nr., e-pasts.

RARZI rekvizīti: Nodibinājums “Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts”
LPU FILIĀLE RARZI – interneta bankas saīsinājums
Reģistrācijas nr. 40003501407
Juridiskā adrese: Katoļu iela 16, Rīga LV-1003
SWEDBANK
IBAN: LV25HABA0001408056042
S.W.I.F.T.: HABA LV 22

Maksājuma mērķī norādiet: dalības maksa ar naktsmājām vai dalības maksa bez naktsmājām.

Semināra programma

15.03. Piektdiena

14.30-15.00 Reģistrācija un iesildīšanās (kafijas galds).

15.00-16.30 „Kāds ir mūsdienu jaunietis?” Jauniešiem veltītā bīskapu sinode Romā. Jauniešu dienas Panamā. Ar iespaidiem un svarīgām atziņām dalās pr. Pēteris Skudra

16.30- 17.30 Svētā Mise Sv. Franciska baznīcā.

17.30-18.00 Vakariņas.

18.15 – 19.45 Katehētu pieredzes banka „Es daru tā.” Ar savu pieredzi un iedvesmojošām idejām un metodēm dalās Siguldas katoļu draudzes katehēte un RARZI maģistrante Aija Avotiņa.

20.00 Došanās uz naktsmājām

16.03. Sestdiena

8.15- 8.45 Brokastis

9.00-10.30 Pusaudžu morālās attīstības psiholoģiskie aspekti. Ingrīda Trups-Kalne.

10.45-12.15 „Nevis moralizēšana, bet attiecības ar Dievu.” Irēna Ošmjanska (māsa Sofija). Praktiska nodarbība.

12.30 -13.00 Pusdienas.

13.00-14.30 Mūsdienīgas katehēzes nodarbības modelēšana. (Ticības dzīve – morālā formācija).  Praktiska nodarbība. Vada Lolita Ērgle

15.00- 16.00 Uzruna, aizlūgumi un svētība. Pr. Aleksandrs Stepanovs

16.00-16.30 Apliecību izsniegšana un vakariņas.

Pasākumu atbalsta: 

Depresija ‒ slimība vai Dieva pārbaudījums?

Lūk, divu cilvēku pieredzes:

"Jūtos mazvērtīga, salauzta. Neglīta. Kaunos runāt par to, ko pārdzīvoju visu šo gadu pēc vīra aiziešanas, jo ir sajūta, ka neviens mani nespēs saprast. Un kuru gan vēl varētu interesēt manas ciešanas! Mani nomāc arī vainas apziņa par izjukušo laulību, jo par savām kļūdām man nāksies maksāt līdz dzīves galam. Daudz raudu. Jūtu, cik ļoti noslēdzos savā izmisumā un skumjās. Tajā, kur visvairāk esmu sāpināta. Pamazām es zaudēju pati sevi."

‒ A.M.

"Kādu dienu man viss rādījās melnās krāsās – mana tumšā un noslēgtā dzīve slimnieku korpusā bez saules, bez gaismas, bez nevienas lietas, kas varētu palīdzēt nest nastu, ko Dievs man ir uzlicis. Slimība, klusēšana, pamestība... Manas domas bija skumjas, drūmas, man šķita, ka manī nav mīlestības pret Dievu, ka cilvēki ir mani aizmirsuši, ka man nav ne ticības, ne gaismas. Habits man bija par nastu...  Tajā brīdī es tik tiešām būtu gribējis nomirt. Taču tikai tāpēc, lai neciestu. Vēlāk sapratu, ka tas bija kārdinājums.”

‒ brālis Rafaēls Arnaiss Barons, kanonizēts 2009. gadā

Nereti ir grūti rast precīzas definīcijas un nošķīrumus dvēseles stāvokļiem – vai notikumi, kas sagādā ciešanas, ir Dieva pārbaudījums vai šķīstījošā "tumšās nakts" pieredze? Bet varbūt mūsu garīgo grūtību pamatā ir psiholoģiskas problēmas, kāds nozīmīgs zaudējums vai iekšējs konflikts, kas neatpazīts un laikus neatrisināts, pāraug depresijā?

Interdisciplinārie jautājumi par garīgo veselību, šķiet, sabiedriskajā diskusijā šobrīd kļūst arvien aktuālāki, jo vairāk tāpēc, ka Eiropas valstīs depresija ir trešā visbiežāk sastopamā psihiskā saslimšana aiz miega un trauksmes traucējumiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) prognozēm[1] ‒ līdz 2030. gadam depresija kļūs par biežāko darba nespējas un invaliditātes iemeslu (šobrīd vadošās ir sirds-asinsvadu saslimšanas).

Lai veicinātu padziļinātu interdisciplināru dialogu par šiem jautājumiem, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) ir uzsācis tālākizglītības semināru ciklu "Garīgās veselības robežjautājumi." Seminārā "Depresija ‒ slimība vai Dieva pārbaudījums?", kas notiks 21. martā (18:00-21:00) Katoļu ielā 16 (Vecajā kapelā), būs iespēja dzirdēt jomas ekspertu viedokļus par depresiju kā sabiedrības veselības problēmu un iegūt padziļinātu izpratni par kritērijiem, kas to atšķir no citām eksistenciālām un garīgām pieredzēm. Seminārs ir paredzēts ne vien nozares profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam.

[1] PVO ziņojums "Depression: A Global Crisis" (2012). https://www.who.int/mental_health/management/depression/wfmh_paper_depression_wmhd_2012.pdf