STIPENDIJAS ATBALSTA VEIDLAPA

aicina latviešu katoļu studentus pieteikties studiju atbalsta stipendijai

2009. gada vasarā Latvijā darbu uzsāka prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds, kas līdz šim aktīvi darbojās ASV. Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgus latviešu katoļu studentus, kas tiecas iegūt izglītību, kā arī saglabāt prelāta Ādolfa Grosberga piemiņu. 2009./2010.gadā tika piešķirtas divas stipendijas, kuras par izcilību studijās un aktīvo dalību Katoļu Baznīcas dzīvē ieguva Digna Tarvida (LLU/Jelgavas diecēze) un Sanita Jeromane (RA/Rēzeknes - Aglonas diecēze), bet 2011. gadā stipendijas ieguva Lelde Balode (Rīgas Celtniecības koledža/ Rīgas arhidiecēze) un Baiba Lībe (LLU/ Jelgavas diecēze).
Izcilais latviešu garīdznieks un sabiedriskais darbinieks Ādolfs Grosbergs, dzimis 1910. gada 2. decembrī, Bruknas pagastā Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1931. gadā viņš uzsāka studijas Romas katoļu teoloģijas augstskolā Rīgā. Pēc studiju beigšanas 1936. gada 21. maijā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs viņu iesvētīja par priesteri.
Pirmos divus gadus jaunais priesteris darbojās Rēzeknes un Cēsu draudzēs, bet 1938. gada oktobrī Liepājas bīskaps Antonijs Urbšs aicināja Ādolfu Grosbergu uz Liepājas bīskapiju, uzticot viņam Kūrijas sekretāra pienākumus. Viņš arī apkalpoja katoļus Vaiņodes, Priekules un Sakas draudzēs, kā arī strādāja skolās un jaunatnes audzināšanas darbā.
Trimdas posmu pēc Otrā pasaules kara Ādolfs Grosbergs pavadīja Vācijā, Bavārijas dienvidos, veikdams latviešu katoļu garīgo aprūpi Memmingenā, Fissenē, Vircburgā un Ansbahā.
Divdesmit deviņus gadus prelāts Grosbergs veica latviešu katoļu garīgo aprūpi Indianas štatā, Amerikā. Pārvaldīdams vairākas svešvalodas, viņš Indianapolē palīdzēja aprūpēt arī vairāku citu Eiropas zemju emigrantus.
Tāpat Ādolfs Grosbergs sniedza nozīmīgu ieguldījumu katoļu literatūras laukā: sakārtoja un izdeva lūgšanu grāmatu „Slavēsim Kungu” un garīgo dziesmu grāmatu četrbalsīgā sakārtojumā; tulkoja un izdeva Svēto Rakstu liturģiskos tekstus visu gada svētdienu lasījumiem; izdeva Romas Misāli.
Pāvests Pijs XII 1958. gadā viņu paaugstināja par monsinjoru un Pāvests Pauls VI 1963. gadā viņu iecēla prelāta kārtā.  
Prelāts Ādolfs Grosbergs ir vienmēr rūpējies par latviešu jaunatni. Ilgus gadus viņš pildīja Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu Apvienības DZINTARS kapelāna pienākumus. Savos rakstos viņš allaž ir uzsvēris: „Mana sūtība ir kalpot Dievam un latviešu tautai”.
Prelāts Ādolfs Grosbergs mira 1979. gada 1. oktobrī. Viņa piemiņai ir nodibināts „Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds”.

Prelāta Ādolfa Grosberga stipendiju fonds izsludina pieteikšanos stipendijām 2011/2012. mācību gadam
Prasības stipendijas pretendentiem:
1. Stipendija piešķirama studentiem, sākot ar otro mācību gadu, kas studē kādā no akreditētajām Latvijas augstskolām, akreditētā programmā pamatstudijās, izvērtējot pirmā gada studiju sekmes. Studiju joma un līmenis nav ierobežots;
2. Studentiem ─ sociālo un studiju procesa vajadzību segšanai, tai skaitā studiju maksas segšanai;
3. Studenta aktīva līdzdarbošanās Latvijas Katoļu Baznīcas, jaunatnes vai sabiedriskajā darbā;
4. Studentam/ei jāpieder kādai Katoļu Baznīcas draudzei Latvijā;
5. Pēc studiju beigšanas stipendiātam ir morāls pienākums aktīvi atbalstīt Katoļu Baznīcas darbu Latvijā.

Stipendijas piešķiršanas noteikumi

Stipendijas piešķiršanā tiek izvērtēta pretendentu atbilstība šādiem kritērijiem:
1. līdzdalība un aktivitāte Latvijas Katoļu Baznīcas dzīvē;
2. sekmība studijās ─ sekmes tiek vērtētas visā iepriekšējā studiju periodā;
3. studējošā materiālais stāvoklis.

Pieteikuma vēstulē ir jāpievieno klāt šādi dokumenti:

1.    aizpildīta pieteikuma veidlapa;
2.    rekomendācija no draudzes prāvesta;
3.    rekomendācija no mācību iestādes rektora, dekāna, profesora vai pasniedzēja
4.    CV;
5.    izziņa par studijām un sekmēm pēdējā semestra laikā no augstākās mācību iestādes, kurā stipendijas pretendents/e studē;
6.    izziņa par trūcīgās ģimenes statusu (vēlama, bet nav obligāta).

Pieteikumu jānosūta elektroniski uz adresi: fonds.grosbergs@inbox.lv  līdz 2012. gada 6. martam. Fonda valde izsludinās konkursa rezultātus mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija pieejama pie Ineses Runces, Dr.hist.:
E pasts:
fonds.grosbergs@inbox.lv
inese.runce@lu.lv
tālrunis: 26810848

Pirmie augļi

Profesionālā maģistra studiju programmas "reliģija" ar kvalifikāciju "filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs" maģistra darbu aizstāvēšana
2012.g. 26.janvārī redzamus augļus nesa vairāku iepriekšējo RARZI vadītāju ilgi lolotā iecere - RARZI gala pārbaudījumu komisija profesora pr. Aleksandra Stepanova vadībā vērtēja pirms divarpus gadiem atvērtās profesionālā maģistra studiju programmas pirmo trīs studenšu maģistra darbus, kuri saņēma pozitīvu novērtējumu un līdz ar to darbu autores - maģistra grādu.
Visas studentes, strādājot skolā vai draudzē jau ir uzkrājušas zināmu pieredzi pedagoģiskajā darbībā un daļēji tā izpaudās arī aizstāvētajos maģistra darbos.
Baibas Pikas aizstāvētā maģistra darba temats bija „Dieva Vārds kā ticības sēkla Mk 4, 3-9 10-16 gadus vecu pusaudžu katehēzē”, kurā viņa bija pievērsusies evaņģelizācijas un Dieva Vārda sludināšanas iespējām dzīves pabērnu vidū. Savā empīriskajā pētījuma daļā B. Pika bija apkopojusi datus, kuri iegūti, katehizējot daudzbērnu ģimeņu bērnus un bērnus no sociāli nelabvēlīgas vides Mātes Terēzes no Kalkutas Žēlsirdības misionāru mājā, kā arī pētījusi ticības attīstīšanas iespējas Strazdumuižas internātvidusskolas attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem skolēnu grupās. Tādējādi studentes maģistra darbs atklāj lauku, kurš gaida Dieva Vārda sēklu, kā arī plašu pētniecības jomu nākamajiem RARZI studentiem.
Māsa Anna Marija (Ināra Krancāne) savā maģistra darbā „Lieldienu noslēpuma atklāsme – Jāņa evaņģēlijā 20, 11-18 Lectio Divina jeb garīgā lasīšana jauniešu katehēzes grupā” atklāja savā ziņā unikālu iespēju – kā piedāvāt mūsdienu nemierīgajiem jauniešiem ļoti  senu Dieva Vārda lasīšanas veidu. Māsa savā darbā uzsvēra Svēto Rakstu nozīmi jauniešu garīgajā formācijā un viņas pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka arī mūsdienu jaunieši ir izslāpuši pēc Dieva Vārda, ieinteresēti veidot grupas, lai kopīgi lasītu Svētos rakstus un dalītos savā pieredzē.  
Savukārt Stella Jurgena savā maģistra darbā „Laika zīmes Jāņa Atklāsmes grāmatā un dotās tēmas katehēze Bībeles studiju grupā pieaugušajiem” vairāk izcēla izvēlētās tēmas teoloģisko aspektu, veicot laika un zīmes jēdziena Svētajos Rakstos analīzi, kā arī analizējot svarīgākos Jāņa Atklāsmes grāmatas fragmentus, kuri atklāj procesus cilvēces vēsturē kā Dieva Valstības nākšanas lieciniekus, kas ļauj Bībeles pēdējo grāmatu uzlūkot kā cerības vēstnesi. Šobrīd šī tēma ir ļoti būtiska, jo dažādie dabas un politiskie procesi rosina cilvēkus gaidīt nākamās katastrofas un pat pasaules bojā eju, šādus pieņēmumus nereti maldīgi saistot ar Jāņa Atklāsmes grāmatu. Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi autentiski skaidrot tajā atklāto Dieva Vārdu Baznīcas mācības ietvaros draudzes vidū.
Šis profesionālo maģistra studiju programmu beigušo skaits var likties niecīgs, bet jebkura straume sākas ar nelielu kalnu strautu augstienēs. Trīs aizstāvētie maģistra darbi bija pietiekami daudzveidīgi gan izvēlēto tematu, gan pētīšanas metožu un pētāmo grupu izvēles ziņā. Jāatzīst, ka komisijas vērtējums un oponentu objektīvie, izsvērtie spriedumi skaidri norādīja uz šo formālās izglītības posmu kā jaunas pakāpes sākumu, kas aicina jaunos kalpošanas ceļos cilvēkiem un Baznīcai, neizslēdzot tālākas studijas.

Stella Jurgena,
profesionālās maģistra studiju programmas absolvente

Foto galerija

{gallery}2012/mag.aizstav{/gallery}

“EIROPAS KULTŪRAS VĒRTĪBAS SABIEDRĪBĀ, VĒSTURĒ, IZZIŅĀ: KOMPLEKSITĀTES IZAICINĀJUMS”

Foto galerija

{gallery}2012/Prof.A.Baggio.lekc{/gallery}

“EIROPAS KULTŪRAS VĒRTĪBAS SABIEDRĪBĀ, VĒSTURĒ, IZZIŅĀ: KOMPLEKSITĀTES IZAICINĀJUMS” un paneļdiskusija
Pēc Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) uzaicinājuma 25. janvārī Rīgas Domes konferenču zālē ar akadēmisko lekciju uzstāsies “Sophia” universitārā institūta (Lopiano, Itālija) profesors politiskajā filozofijā un Gregora Pontifikālās universitātes (Roma) asociētais profesors sociālajā ētikā Antonio Badžo.
Prof. Badžo pievērsīsies mūsdienu sabiedrības sociālās un politiskās realitātes kompleksitātes analīzei, parādot, ka galvenie kultūras orientieri, kas sabiedrībā dominē kopš Franču revolūcijas, nespēj izprast mūsdienu sabiedrības komplekso raksturu. Īpaši tas attiecas uz tradicionālo ideoloģiju vēstures interpretācijām, kuras redukcijas un vienkāršošanas ceļā, izkropļo realitātes izpratni. Antonio Badžo iezīmēs jaunas domāšanas aprises, kas nepieciešama, lai pārvarētu šauri redukcionistisku skatījumu uz sabiedrību, vēsturi, izglītību un veidotu izpratni par mūsdienu situāciju visā tās kompleksitātē un bagātībā. Lekcijā tiks aktualizēts jautājums par Eiropas kultūras vērtībām un aplūkots kristīgā humānisma modelis kā iespējamā atbilde mūsu laikmeta kompleksitātei.
Lekcijai sekos paneļdiskusija, kurā aicināti piedalīties V.E. arhibīskaps-metropolīts, prof. Zbigņevs Stankevičs Dr.theol., Prof. Antonio Badžo Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ainārs Baštiks Mag.hist. un citi sabiedriskie darbinieki. Diskusiju vadīs RARZI docente Žanete Narkēviča Dr.phil.
Pasākums notiks Trešdien, 25. janvārī
Rīgas Domes (Rātslaukums 1) sēdes zālē, plkst.16.00.