Augusts atnācis nogurdinoši svelmains, bet tas nekavēja Baznīcas mūziķus, diriģentus un dziedātājus arī šogad pulcēties Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) rīkotajā 3. liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijā “Psallite Sapienter”. Trijās dienās no 2. līdz 4. augustam tās dalībnieki tika ievadīti „Triduum Paschalis” jeb Trīs svēto dienu gudrības noslēpumā, kurš pirms 2000 gadiem Iemiesotā Vārda zemes dzīves noslēguma dienu notikumos šķietami bezprātīgā un skandalozā veidā izmainīja pasaules vēstures gaitu. Mūzikas akadēmijas dalībnieki iepazinās ar Trīs svēto dienu liturģijas teoloģiskajiem pamatiem, kā arī mūzikas tradīcijām un vēsturi, bet kopkora mēģinājumos apguva gan senos, gan mūsdienu komponistu radītos liturģiskos dziedājumus un to izpildīšanas tradīcijas.

Arī šogad vasaras akadēmiju savu klātbūtni pagodināja tās dalībnieku iemīļotais Romas Pontifikālā Sakrālās mūzikas institūta un Grācas Mūzikas un teātra universitātes pasniedzējs prof. Francs Karls Prasls (Austrija) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Ieva Rozenbaha, diriģente Laine Tabora. Bija arī iespēja baudīt svaigas vēsmas – pirmo reizi šajā Baznīcas mūziķu saietā savā dzīves pieredzē un zināšanās dalījās māsa Klāra PIJ, pr. Kārlis Miķelsons, kurš šobrīd studē liturģiku Svētā Anzelma Pontifikālajā Liturģijas institūtā Romā, kā arī Bernadete Eversa.

Triju dienu Baznīcas mūziķu saiets noslēdzās ar Svēto Misi 4. augustā, kuru svinēja pr. Modris Lācis, koncelebrējot priesteriem – RARZI un RTI pasniedzējiem. Liturģijas muzikālajā krāšņumā parādījās vasaras akadēmijas darba “pirmie augļi” - muzicēja vasaras akadēmijas dalībnieku kopkoris F.K.Prasla, L.Taboras un Rīgas Svētā Franciska draudzes kora diriģentes vadībā, izpildot gan senos gregoriskos dziedājumus, gan mūsdienu autoru darbus.

Homīliju Svētajā Misē sacīja pr. Andris Marija Jerumanis, kurš īpaši izcēla liturģiskās mūzikas saikni ar Dieva skaistuma atklāšanu. Adorēt Dieva skaistumu – šie pr. A. M. Jerumaņa vārdi atgādināja klausītājiem par liturģiskās mūzikas pamatuzdevumu - atklāt cilvēkiem liturģijas zīmēs, simbolos un mūzikas skaņās Dieva skaistumu un Bezgalīgā ienākšanas galīgajā, ierobežotajā cilvēku pasaulē noslēpumu.

Pēc Svētās Mises notika RARZI izdoto grāmatu - Svēto Rakstu ekseģēta, pr. Valdemara Hrostovska darba “Pentateihs – Mozus Tora” un kardināla Ž.Danjelū nelielās, bet saturā bagātās apceres “Kultūra, kuru nodeva savējie” atvēršana. Šie divu teologu darbi savdabīgā veidā atklāj šodienas cilvēka attieksmi un uzdevumus pret Trijās svētajās dienās dzimušo Eiropas kultūru. Pr. V. Hrostovska darbs izceļ kristietības dziļo saikni ar Veco Derību un palīdz saskatīt jau zināmajos notikumos jaunas dimensijas - Svēto Rakstu bezgalību, to mūžīgo jaunumu un iespējas tajos meklēt atbildes uz šodienas izaicinājumiem. Savukārt kardināls Ž. Danjelū uzdod katram reiz kristīgās Eiropas iemītniekam jautājumu – ko tu esi izdarījis ar savām, reiz Debesīs dēstītajām saknēm? Vai tu baro sava gara saknes ar Debesu rasu vai arī tās tiek mērktas mūsdienu patēriņa pseidokultūras netīrajā paltī? Kādai kultūrai tu piederi – mīlestības kultūrai, kura meklē mīlētā labumu, iziet pie otra rūpēs par viņu, vai arī patērē, cik spēj?

Izturīgākie akadēmijas noslēguma pasākuma dalībnieki piepildītās un bagātās dienas vakarā varēja izbaudīt sieviešu vokālā ansambļa “Schola Cantorum Vox Iubilantis”, vijolnieces Madaras Jauģietes un ērģelnieces Janas Zariņas koncertu “Klajuma narcise, ielejas lilija” Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Ansamblis izpilda senos gregoriskos dziedājumus, tā vadītāja ir L. Tabora, kura studējusi gregorisko mūziku Romā, bet šajā svētku reizē dziedātājas vadīja jau minētais prof. F.K. Prasls. Koncertā bija izvēlēti Jaunavai Marijai veltīti dziedājumi ar Dziesmu dziesmā sakņotiem tekstiem, tādējādi sakausējot vienā veselumā pārlaicīgo un laicīgo, atgādinot vienīgo cilvēka virsuzdevumu, kas to dara līdzīgu Dievam - “sirgt ar mīlestību” (sal. Dz dz 2,5) uz savu tuvāko, Kungu un Viņa radīto pasauli, jo tikai ar mīlestības acīm spējam adorēt Dievu Viņa radītajos cilvēkos, dabā un Viņa dāvātajos notikumos un skatīto pārvērst darbībā.

Liturģiskā mūzika un interese par to Latvijā sāk atdzimt – regulāri notiek ērģelnieku kursi, mūzikas darbnīcas Liepājas Sv. Dominika klosterī, kā arī jau par tradīciju kļuvusī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta rīkotā vasaras liturģiskās mūzikas akadēmija “Psallite Sapienter”, top senās liturģiskās mūzikas tradīcijās rakstīti jaundarbi, kas vieš cerību, ka mūzikas darbnīcas, kursi un vasaras akadēmija reiz pārtaps par jaunu RARZI studiju programmu Baznīcas mūziķiem.

Stella Jurgena, foto: Liene Martuzāne

Publicēts no katolis.lv

• Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā (3 gadi 3 mēneši) Anketa

Augstākā līmeņa studijas

• Profesionālais maģistrs reliģijā, kvalifikācija: filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs (2 gadi 6 mēneši) Anketa
• Profesionālais maģistrs reliģijā, kvalifikācija: pastorālais konsultants (2 gadi 6 mēneši)* Anketa

MŪŽIZGLĪTĪBA

• Katoliskās teoloģijas pamatkurss (5 mēneši, no septembra līdz janvārim) Anketa
• Katehētikas pamatkurss (5 mēneši no februāra līdz jūnijam)
  • Klausītājiem un viesstudentiem ir iespējams apmeklēt studiju kursus, kas tiek docēti šajā studiju gadā
  • 
  • KLAUSĪTĀJA REĢISTRĀCIJAS VEIDLAPA KURSU APGŪŠANAI

   

.

PIETEIKŠANĀS STUDIJĀM

Ar studiju programmu saturu, iesniedzamajiem dokumentiem

un uzņemšanas kārtību

var iepazīties mājas lapā www.rarzi.lv

Pieteikšanās studijām visās studiju programmās

no 2018. gada 22. līdz 24. augustam

Rīgā, Katoļu ielā 16, 2. stāvā RARZI sekretariātā no pl. 10.00-19.00.

Iestājpārrunas sestdien 2018. gada 25. augustā

Katoļu 16, 2. stāvā RARZI birojā no plkst. 10:00

Klausītāji tiek aicināti pieteikties 1. semestra nodarbībām līdz 6. septembrim

RARZI birojā, biroja darba laikā

*studiju programma tiks realizēta, ja pieteiksies vismaz 7 studenti

Konkursa apraksts

Anketa

Mūzikas akadēmijas programma

Pieteikšanās Liturģiskās mūzikas akadēmijai

2018./2019. studiju gada grafiks

Katoliskās “dvīņu” augstskolas - Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) arī šogad pulcēja savus studentus, absolventus un visus interesentus uz tradicionālo Katoļu studentu dienu, kas notika jau devīto reizi. Savā laikā spontāni un nepieciešami tapušais pasākums ir iesakņojies abu augstskolu dzīvē un tapis par tradīciju. Ar RARZI pārcelšanos uz telpām blakus RTI jeb Garīgajam Semināram šis katoļu inteliģences pārstāvju saiet ieguvis jaunu veidolu – izpaliek sporta un kultūras aktivitātes un kvantitāte ir pāraugusi kvalitātē. Katoļu studentu dienu apmeklē tie, kuriem šī kopā būšana Svētajā Misē, sadraudzībā un zinātnisko priekšlasījumu atziņu baudīšanā ir sirds nepieciešamība, savukārt zinātnisko aktivitāšu tēmu izvēle liecina par iešanu dziļumā un atsaukšanos svarīgākajām norisēm Baznīcā un pasaulē.

Studentu dienas zinātniskā konference norisinājās pāvesta Franciska vizītes gaidās, apdomājot laika ritējumu Kunga skatiena gaismā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Viena diena Kungan ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena”  (2 Pēt 3,8). Uz konferenci bija aicināti vairāki izcili lektori – priesteris, Dr.theol. Andris Marija Jerumanis (Lugāno Teoloģijas fakultāte, Šveice), Oksfordas Universitātes (Lielbritānija) pārstāvis Braiens Lapsa, Dr.theol. Benas Ulevičus (Kauņas Vitauta Dižā universitāte), Dr.art. Ieva Rozenbaha (Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija/RARZI/RTI), kā arī trijās darba sekcijās savu skatījumu uz cilvēku, Baznīcu un pasauli piedāvāja RTI/RARZI studenti un absolventi.

IX Katoļu studentu diena iesākās ar Svēto Misi Rīgas Sv.Franciska baznīcā, kuru celebrēja Liepājas bīskaps V. E. Viktors Stulpins. Vienkāršā, īsā  un sisnīgā homīlijā viņš atcerējās laiku, kad pats šajā baznīcā lūdzies, būdams seminārists un vēlāk priesteris, tā akcentējot cilvēku laika ritējuma īsumu pret Mūžības laiku. Pievēršoties abu augstskolu studentiem un absolventiem, viņš aicināja klātesošos zināšanu apguves procesā vienmēr atcerēties Dieva gudrību un, piepildoties ar zināšanām, atstāt arī kādu nepiepildītu vietu - Svētajam Garam. Studentu svētku Svētajai Misei pilnības nojausmas garšu ar savu dziedājumu piešķīra RARZI un RTI kopkoris, Mūzikas akadēmijas studentes Amandas Vingres vadībā.

Pēc Svētās Mises sekoja Studentu dienas zinātniskās konferences I.daļa Semināra vecajā kapelā, ko ar savu priekšlasījumu “Par aicinājumu uz svētumu: Pāvesta Franciska apustuliskajā pamudinājumā Gaudete et Exultate ” ievadīja Dr.theol., priesteris A.M.Jerumanis. Viņš atklāja  garo atziņu ceļu, kāds noiets  Baznīcas mācībā par svētumu, minot dažādos Baznīcas dokumentus, kā arī pievērsās ticības un prāta attiecību tematikai, salīdzinot ticības un teorētiskā prāta attiecības pāvestu Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI dokumentos ar praktiskā prāta un ticības attiecībām pāvesta Franciska mācībā.  Prof. A. M. Jerumanis uzsvēra unikālo un dziļi biblisko atziņu pāvesta Franciska dokumentā – svētuma aicinājums ir universāls, tas šodien vairs nav reducēts uz izciliem cilvēkiem, kas dzīvo Dievam veltītu dzīvi, kamēr pārējie samierinās ar garīgās dzīves “iztikas minimumu” - elementāro kristīgās ētikas normu ievērošanu. Pāvests Francisks sava dokumentā atklāj arī ļaunā gara problēmu un vienīgo visa svētuma kodolu, kas to padara visiem  pieejamu un dzīvojamu – Svēto Garu, līdz ar to varējām saprast, ka neatstājot sirdī vietu Svētajam Garam, arī svētums kļūst neiespējams. Tādējādi šī priekšlasījuma klausītāji varēja nonākt pie secinājuma, ka cilvēkam  atvēlētajās dienās un  gados  viņš aicināts ar teorētisko prātu saprasto patiesību dzīvot praktiski un izplatīt  pasaulē svētuma “smaržu” Kalna svētību garā, ejot katram  savu īpašo svētuma ceļu.

Savukārt Oksfordas Universitātes pārstāvis B. Lapsa sava referātā “Klasisko un humanitāro studiju nozīme katoliskajā izglītībā” piedāvāja klausītājiem ieskatu daudzus gadsimtus koptajās klasiskās izglītības tradīcijās kopš Sokrata laikiem, uzsverot zināšanu saikni ar tikumu un studiju mērķi kļūt par labu cilvēku, kurš var sākt ceļu pie Logosa, kas integrē visas lietas. Viņa teiktais aktualizēja jautājumu – kā ir šodien? Kāda ir laba izglītība? Tāda, kas māca zināšanas kādā šaurā  jomā, lai cilvēks būtu sekmīgs, turīgs un spējīgs nepārtrauktā sprintā skriet pēc arvien jauniem sasniegumiem vai arī tāda, kas māca BŪT, un būt labam cilvēkam?

Kauņas Vitauta Dižā universitātes profesors B.Ulavičius ar priekšlasījumu angļu valodā “Importance of education and theology today” papildināja prof. A. M. Jerumaņa atziņas, pievēršoties teoloģijas atziņu “neiespējamajam“ raksturam, to korelāciju un pretrunām ar izziņas ceļiem izglītībā.

Konferences I daļu noslēdza profesore Ieva Rozenbaha ar muzikālu referātu “R. Dubras oratorija Lumen Christi žanra kontekstā”, kurā, pēc īsā lektores ievada par oratorijas žanra vēsturi un šodienu, klausītāji tika ievadīti komponista R. Dubras mūzikas skanējumā, ļaujot izdzīvot Kristus Augšāmcelšanās brīdi, kad Mīlestības gaisma atkal ienāk laikā, telpā un piepilda visu cilvēcisko ar dievišķu uguni, kas Dievā deg nepārtraukti - ārpus gadiem, dienām un tūkstošgadēm.

Pēcpusdienā trijās sekcijās referātus lasīja un atziņās dalījās RARZI un RTI studenti, kā arī absolventi. Zinātnisko darbu kopsaucējs bija cilvēks labajā un ļaunajā, sevis, pasaules un Dieva pazīšanas ceļi, kā arī Baznīcas mācības un izglītības loma cilvēka kā Dieva attēla atjaunošanā un viņa  aicinājuma pazīšanā, lai katrs, Gara vadīts, ejot savu svētuma ceļu, spētu ņemt dalību Dieva vienīgajā, neaptveramajā svētumā.

Studentu dienas nolēdzās ar vesperēm dārzā pie Dievmātes kājām. Arī viņas ceļš kopā ar Dēlu atklāj, ka vienīgā kristīgā zināšana ir mīlestības zināšana, kura nebeigsies arī tad, kad mums zināmais mērāmais un skaitāmais laiks būs izbeidzies un iestājies mūžīgās tagadnes laiks, kas pieder Tam, kurš pats ir Mīlestība (1 Jņ 4,8).

Stella Jurgena,
RARZI absolvente

Pieteikuma lapa elektroniski jāiesūta līdz 2018. gada 14. septembrim uz e pastu lolita_ergle@inbox.lv

Konkursa noslēguma pasākums: Konkursa noslēgums, laureātu apbalvošana un labāko darbu izstādes atklāšana notiks 2018. gada 28. septembrī Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Organizatoru tiesības:

1. Darbi var tikt publiskoti nekomerciālām vajadzībām un konkursa mērķa sasniegšanai.
2. Organizatori labākos darbus var paturēt starptautiskas ceļojošas izstādes veidošanai un izmantot Latvijas simtgades apsveikuma kartiņu veidošanā, atsaucoties uz darba autoru, saskaņā ar LR informācijas atklātības likumu un datu valsts inspekcijas rekomendācijām.
3. Pieteikums konkursam apliecina, ka jūs piekrītat minētajiem noteikumiem un nosacījumiem.
4. Organizatori darbus pa pastu atpakaļ nesūta.

Darbu saņemšana: Konkursa darbus varēs saņemt atpakaļ no 2019. gada 1. janvāra, sazinoties ar konkursa koordinatori.

Aktuāla informācija par konkursa norisi: www.rarzi.lv; http://facebook.com/RARZInstituts

https://www.facebook.com/lpurarzi/;

www.rkgimnaziija.lv; https://www.facebook.com/rkgimn/

Neskaidrību gadījumos rakstīt un/vai zvanīt konkursa koordinatorei.

Konkursa koordinatore:

RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle,

tālr. +37129527064

e pasts lolita_ergle@inbox.lv

PIETEIKUMA ANKETA

PROGRAMMA

Rīgas Teoloģijas institūts un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts aicina studentus, absolventus un docētājus uz Katoļu studentu dienu 12. maijā abu institūtu kopīgajās mājās Katoļu ielā 16.

Šogad studentu dienas garīgo noskaņu iekrāso pāvesta Franciska gaidāmā viesošanās Latvijā, kas mudina pārdomāt mūsu laika zīmes: pirms 25 gadiem svētais Jānis Pāvils II apmeklēja mūsu zemi un šajā jubilejas gadā 24. septembrī mēs gaidām pāvestu Francisku. Šie divi vēsturiskie notikumi Latvijas un Baznīcas dzīvē izteiksmīgi iezīmē mūsu laiku – ‘laiku starp diviem pāvestiem Latvijā’. Svētā Tēva apmeklējums ir arī nenovērtējama dāvana Latvijas simtgades jubilejā. Šie zīmīgie notikumi rosina garīgi pilnvērtīgi piedzīvot šo gaidīšanas laiku, tāpēc arī pasākuma moto ir veltīts apcerei par laiku: Viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. (2Pēt 3.8)

Šogad uz plenārsēdi esam aicinājuši īpašus viesus: pr. Andri Mariju Jerumani (RARZI/Lugano Universitāte), prof. Benasu Uleviču (Kauņas Vitauta Dižā Universitāte), Braienu Lapsu (Oksfordas Universitāte), Ievu Rozenbahu (JVLMA/RARZI/RTI).

10.00 Svētā Mise (Sv. Franciska baznīca)

11.00 Reģistrācija (Vecā kapela)

11.30 Plenārsēde (Vecā kapela)

13.30 Pusdienas (Refektorijs)

14.30 Darbs sekcijās (Lekciju telpas)

16.00 Kafijas pauze (Studentu telpa)

16.30 Sekciju darba kopsavilkums, konferences noslēgums (Vecā kapela)

17.00 Vesperes (dārzā pie Dievmātes)

Pieteikšanās:

Aicinām visus pieteikties elektroniski http://ejuz.lv/j93 un līdz 9. maijam iemaksāt dalības maksu kursa vecākajiem vai RARZI birojā. Dalības maksa: 5 Eiro (Dalības maksā ietilpst maksa par pusdienām un kafiju pārtraukumā)

RARZI un RTI studentu pašpārvalde

Kontakti: Arsēnijs 26595411

RARZI: 29524484

Vakar, 18. aprīlī, mūžības slieksni pārkāpa Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) docente, daudzu Bībeles tematikai veltītu rakstu autore un Vatikāna Radio korespondente, teoloģijas doktore Terēze Druka. Bēru dievkalpojums notiks 28. aprīlī plkst. 13 Rīgas Kristus Karaļa baznīcā.

Terēze Druka ir dzimusi 1965. gada 27. maijā Rīgā kuplā ģimenē. Pēc Rīgas 20. vidusskolas pabeigšanas viņa iestājās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Kādu laiku strādāja Botāniskajā dārzā kā dārzniece-agronome, tad Augu aizsardzības institūta Fitopatoloģijas laboratorijā.

1990. gadā Terēze Druka devās uz Poliju, kur uzsāka teoloģijas studijas Ļubļinas Katoļu universitātē. Maģistra darbu par tēmu „Jēzus mācība par laulības nešķiramību (Mk 10, 1-12 un paralēl.). Ekseģētiski-teoloģisks pētījums” profesora Juzefa Kudasieviča vadībā viņa aizstāvēja 1995. gadā.

Pēc maģistratūras studijām Terēze atgriezās Latvijā. 1996. - 1997. gadā strādāja Katehētikas institūtā kā mācību daļas vadītāja un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē lasīja Bībeles fakultatīvo kursu latviešu filoloģijas studentiem. Paralēli bija katehēte Rīgas Sv. Alberta draudzē.

1997. gadā Terēze Druka atgriezās Polijā un turpināja doktorantūras studijas Ļubļinas Katoļu universitātes Bībeles zinātņu institūtā. 2001. gadā ieguva teoloģijas licenciāta grādu, bet doktordarba izstrāde kļuva neiespējama finanšu trūkuma dēļ.

2002. gadā viņa sāka savu darbību Vatikāna Radio, regulāri gatavojot reportāžas par Baznīcas dzīves norisēm Polijā. 2004.-2011. gadā strādāja Svētītā pr. Kazimieža Gostiņska vārdā nosauktajā Privātajā katoļu licejā un ģimnāzijā (Ļubļinā) par ticības mācības skolotāju.

2009. gadā, tagadējā Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunāta, Terēze sāka strādāt kā docente RARZI, kur lasīja kursus: „Ievads Bībeles ekseģēzē”, „Jaunās Derības ekseģēze”, „Bībeles teoloģija un Bībeles interpretācija”, kā arī „Ievads ebreju valodā”. Bija studentu mīlēta un ļoti cienīta pasniedzēja. Arhibīskaps arī iedrošināja viņu pabeigt doktordarbu. 2015. gadā Terēze Druka aizstāvēja teoloģijas doktora grādu ar darbu par tēmu „Jēzus un sātans Marka evaņģēlijā. Ekseģētiski teoloģisks pētījums”.

Paralēli pasniedzējas darbam Terēze aktīvi publicējās katoliskajā presē. Viņas rakstus par Bībeles tēmām, bet ne tikai ilgus gadus varēja lasīt gan „Katoļu Baznīcas Vēstneša” slējās, gan arī gadagrāmatā „Katoļu Kalendārs”. Tāpat sestdienās, kad bija Latvijā, Terēze vadīja Bībeles nodarbības Rīgas Sv. Alberta baznīcā.

Vairāk nekā 25 gadu garumā Terēze Druka bija aktīva Neokatehumenālā Ceļa kopienas locekle.

Līdz pat šī gada sākumam, neskatoties uz slimību, Terēze turpināja lasīt lekcijas RTI un RARZI studentiem, apliecinādama, cik ļoti viņai bija svarīgi, ka cilvēki iemīl un izprot Dieva Vārdu.

Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai viņai atspīd!

Pārpublicēts no katolis.lv

Reģistrācijas saite https://ej.uz/b9x5

Dalības maksa jāpārskaita uz norādīto kontu:
LV13HABA0551002488124
Beneficiary (name): Liliane BERTRAND

Marko Frizina (MARCO FRISINA)

Monsinjors Marko Frizina ir dzimis 1954. gadā Romā. 1983. gadā absolvējis Romas Sv. Cecīlijas konservatorijas kompozīcijas nodaļu, studējis teoloģiju Pontifikālajā Gregora universitātē, ieguvis licenciāta grādu Svētajos Rakstos Pontifikālajā Bībeles institūtā. 1982. gadā tiek ordinēts par priesteri un kalpo Romas diecēzē.

Pašlaik mons. Marko Frisina ir Sakrālās mākslas un kultūras diecēzes komisijas prezidents, Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes konsultants un Sv. Cecīlijas bazilikas Trasteverē rektors. Viņš ir docētājs Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē un  Pontifikālajā Sakrālās mūzikas institūtā.

Marko Frizina ir ieguvis virtuoso ordinario akadēmiķa statusu Pontifikālajā mākslas un literatūras akadēmijā, kur viņš kalpo arī kā kapelāns. Viņš ir daudzu liturģisko dziesmu autors, kuras iemīļotas kā Itālijā, tā arī aiz tās robežām. 1984. gadā nodibinājis un arī pašlaik turpina diriģēt Romas diecēzes kori, kas dzied liturģiju vissvarīgākajās diecēzes svinībās, kuras celebrē pāvests.

Kopš 1985. gada ir Sv. Jāņa Laterāna bazilikas pontifikālā muzikālā kora mākslinieciskais vadītājs. 1991. gadā ir uzsācis dalību starptautiskajā Rai Bibbia projektā kā biblists – konsultants un arī projekta ietvaros uzņemto filmu mūzikas autors.

Makro Fizina ir komponējis mūziku daudzām vēsturiska un reliģiska sižeta filmām, kā arī sarakstījis vairāk nekā 30 oratorijas, ko iedvesmoja Bībeles personāži vai svēto dzīves paraugs - Cantico dei Cantici (2009); Passio Caeciliae (2011), Paradiso Paradiso (2013) un Fino ai confini della Terra (2017).

2007. gadā komponējis operu La Divina Commedia, kas ir pirmais šāda veida Dantes Aligjēri meistardarba transponējums mūzikā. 2009.–2010. gadā komponējis mūziklu Il miracolo di Marcellino, kas tapis Hosē Marijas Sanheza Silvas romāna Marcellino Pane e Vino iespaidā. 2013. gadā sarakstījis operu In Hoc Signo, kas atskaņota Belgradā par godu Milānas edikta tūkstošgadei. 2014. gadā Romā iniciē un vada pirmo Itāļu koru simpoziju un koru simpoziju jubilejas svinības 2016. gada oktobrī, kas pulcē 8000 dziedātājus no visas pasaules.

Kopš 2015. gada mākslinieciskais vadītājs Pāvila VI aulā notiekošajiem koncertiem, kas rīkoti nabadzīgajiem Romas iedzīvotājiem. Jau vairākus gadus monsinjors Marko Frisina dalās ar savu mūziķa un akadēmiķa pieredzi un zināšanām Itālijā un citās valstīs.

var iepazīties mājas lapā www.rarzi.lv

Pieteikšanās studijām un dokumentu iesniegšana

visās studiju programmās no 2018. gada 5. janvāra līdz 2018. gada 19. janvārim

Rīgā, Katoļu ielā 16, 2. stāvā RARZI biroja darba laikā

Dokumentus var iesūtīt arī elektroniski (ieskenētus, foto) uz e-pastu rarzi@apollo.lv,

uzņemšanas pārrunās uzrādot oriģinālus.

Uzņemšanas pārrunas maģistrantiem

Liene

Divdesmit pieci gadi. Daudz vai maz? Cilvēka dzīvē tas ir pats skaistākais vecums – gara un miesas spēku pilnbrieds, iziešana no bērnības un agrās jaunības uz dzīves lielās maģistrāles. Šajā vecumā cilvēkam iesākas lielā ziedēšana, kurai reiz jānes skaisti un labi augļi.

Savā veidā arī Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts iegājis šādā pilnziedēšanas fāzē – tā ir valsts akreditēta augstskola ar kvalificētiem pasniedzējiem, no kuriem daudzi studējuši ārvalstīs. Ir vairākas studiju programmas un mācību procesā “iemīlējušies” studenti, jo uz šo augstskolu nenāk studēt pēc vecāku pavēles vai labi apmaksātas profesijas iegūšanai. Šā gada sākumā RARZI ieguvis jaunu mājvietu Rīgas Teoloģijas institūta teritorijā, kas tā darbu bagātina ar topošo priesteru un laju savstarpēju iepazīšanu.

Savukārt psalmists RARZI 25 gadus varētu uzlūkot Dieva acīm: “Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.” (Ps 90, 4) Tātad Kunga acīs institūts pastāvējis tikai acumirkli un 16. decembra pelēcīgajā rītā augstskolas studenti, absolventi, bijušie un esošie pasniedzēji pulcējās, lai svinētu šo mirkli un piepildītu to ar kopības un atkalredzēšanās prieka mūžības laiku.

Svinības sākās ar Svēto Misi Rīgas Sv. Franciska baznīcā, kuru celebrēja V.E. Rīgas arhibīskaps RARZI moderators Zbigņevs Stankevičs, koncelebrējot V.E. Jelgavas bīskapam emeritus Antonam Justam, V. Em. kardinālam Jānim Pujatam un priesteriem – RTI un RARZI pasniedzējiem. Ievaddziesmas “Veni, veni Emanuel” aicinājums Dievišķajai Gudrībai nākt cilvēku vidū ievadīja ne tikai Kunga atnākšanas gaidās, bet arī paša institūta studentu un pasniedzēju aicinājumā – ilgoties Dieva Gudrības un iet tās mācīto ceļu – doties dziļumā un pievilkt šiem Dieva dziļumu atvariem arvien jaunus ceļiniekus.

Savā homīlijā V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs pievērsās dienas lasījumos iekļautajiem Jāņa Kristītāja aicinājuma vārdiem, izvirzot tos kā RARZI nākamo 25 gadu darba programmu: “Gatavojiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Dieva pestīšanu redzēs katrs cilvēks.” (sal. Mt 3,3)

Kā gatavot Kungam ceļu? Arhibīskaps atklāja trīs šī ceļa sagatavošanas dimensijas – sagatavot ceļu Kungam mūsu sirdīs, mūsu savstarpējās attiecībās un sagatavot ceļu Kunga ienākšanai pasaulē, kas ir ārpusē.

Evaņģēliji atklāj procesu detalizētāk - “[…] Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu.” (Lk 3, 4-6)

Ko nozīmē piepildīt ielejas, nolīdzināt pakalnus un iztaisnot Kunga takas? Ar bedru un pakalnu simboliem arhibīskaps atklāja mūsu sirds “ielejas”, kas ilgu laiku bijušas raksturīgas arī latviešu tautai – tās ir mazvērtības kompleksi, kas nesakrīt ar Dieva vērtējumu, un arī ar pauguriem var izprast Kunga vērtējumam neatbilstošu redzējumu. Līkajam jātop taisnam – kādi ir šie līkumi? Z.Stankevičs pievērsās to vienam aspektam – emociju un attiecību sakārtošanai, izceļot savstarpējās saskarsmes nepieciešamību. Savukārt šie divi etapi sagatavo iespēju trešajam - Kunga ienākšanai pasaulē, jo, kā sacīja arhibīskaps, savstarpējās attiecības mīlestībā ir bāze jebkādai evaņģelizācijai. Attiecībā uz ceļa sagatavošanu pasaulē jeb evaņģelizāciju Z. Stankevičs uzsvēra, ka sludinātajam Vārdam jāizsaka realitāti sirdī, identitāti – tikai tad vārdam ir spēks, kā arī to jāietērpj mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā, un šādam uzdevumam nepieciešama laba intelektuālā sagatavotība. Homīlijas noslēgumā arhibīskaps izteica vēlējumu, lai RARZI nākamajos 25 gados spētu dot savu ieguldījumu Latvijas transformācijai par tādu valsti, kāda tā ir Dieva plānā, veidojot mīlestības civilizāciju.

Pēc Svētās Mises maģistra diplomus saņēma divas RARZI absolventes – Anna Jermakoviča un Ligita Kviese, sekoja kopīga fotografēšanās pie baznīcas un sātīgas pusdienas RTI refektorijā.

Svinību otro daļu ievadīja prof., Dr. theol. Andra Marijas Jerumaņa, kurš pirms 25 gadiem bija viens no RARZI dibinātājiem, priekšlasījums RTI vecajā kapelā. Profesors sniedza ieskatu jezuītu tēva, franču teologa Ž.Danielū darbā “Kultūra, ko nodeva savējie”, izceļot šī sen – vēl 20.gs., rakstītā darba atziņu svaigumu attiecībā uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem, kultūras, zinātnes un cilvēka attiecībām. Ž.Danielū sacītais par cilvēka brīvību, mūsdienu modernās civilizācijas pakārtotību ekonomikai, intelektuālās brīvības puvumu izraisa jautājumu, kādā brīvībā šobrīd dzīvo mūsu valsts, cik brīvi esam mēs paši savos spriedumos un izvēlēs.

Pasākuma noslēdzošajā daļā RARZI dibinātāji, moderatori, absolventi, studenti, bijušie un joprojām strādājošie pasniedzēji īsi izsacīja tās domas un jūtas, kādas viņos modina reiz pabeigtā vai joprojām mācību procesā apmeklētā gara gaismas oāze. Daži absolventi atcerējās RARZI kā ģimenisku vietu, citi guvuši garīgo formāciju un atcerējās augstskolas pasniedzējus, vēl kādam institūts bija vieta, kur gūta atziņa, ka mācīties ir viegli un patīkami. Atsaucoties uz prof. A.Jerumaņa priekšlasījumu, pat izraisījās diskusija par to, cik lielā mērā un cik ilgi students drīkst būt “papagailis” – atkārtot pasniedzēju teikto, un kad savas atziņas jau jāgūst paša spēkiem. Savukārt daži RARZI pasniedzēji salīdzināja, kādi bijuši studenti RARZI pirmsākumos un kādi tie ir šodien. Īsas uzrunas sacīja arī bijušais RARZI moderators V.Em. kardināls J.Pujats, un pašreizējais Institūta moderators V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs.

RARZI 25 gadu jubilejas svinības noslēdzās ar abu moderatoru kopīgi dotu svētību kā ceļamaizi nākamajiem darba gadiem.

Stella Jurgena, RARZI absolvente